ECB uzskata – tiks nepamatoti samazināta banku rentabilitāte
ECB atzinumu publicējusi 11. decembrī, norādot, ka jau 6. decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30. novembrī.
Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.
Tostarp ECB skaidro – lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.
"Vēsturiski zemais ienākumus nenesošo kredītu līmenis Latvijas bankās liek apšaubīt likumprojekta pamatojumu," teikts atzinumā.
Tāpat ECB ieskatā tiks nepamatoti samazināta banku rentabilitāte, bet labumu no kompensācijas izmaksas gūs kredītņēmēji, kas spēj veikt maksājumus.
ECB: Likumprojekts varētu izkropļot konkurenci tirgū
ECB apsver iespēju, ka zemāka rentabilitāte likumprojekta piemērošanas rezultātā varētu spiest bankas piedāvāt mazāk izdevīgus kreditēšanas nosacījumus un palielināt kredītu procentu likmes, kā arī sašaurināt kreditēšanas piedāvājumu, kas pēc tam var negatīvi ietekmēt reālās tautsaimniecības izaugsmi.
Tāpat ECB vērš uzmanību, ka zemāka rentabilitāte un kapitāls samazinās kredītiestāžu spēju veidot papildu kapitāla rezerves, kas tās aizsargā pret turpmākiem ekonomiskiem satricinājumiem.
Turklāt, samazinoties kredītiestāžu rentabilitātes prognozēm, vietējie un ārvalstu investori varētu būt mazāk ieinteresēti ieguldīt Latvijas kredītiestādēs.
"Likumprojekts varētu izkropļot konkurenci tirgū un vājināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus banku savienībā," teikts atzinumā.
ECB piebilst, ka likumprojektam var būt arī citas neplānotas sekas, negatīvi ietekmējot finanšu stabilitāti, tāpēc nepieciešama analīze, kurā izvērtēta ierosinātās nodevas konkrētā ietekme uz jaunu kredītu piešķiršanu un konkurences apstākļiem tirgū.
KONTEKSTS:
Visu rudeni notika diskusijas, kā atbalstīt hipotekāro kredītu ņēmējus. Galu galā Saeima vienojās par risinājumu, kur hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā, savukārt kredītiestādēm būs jāmaksā hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva. Procentu maksājumu kompensācija attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz šā gada 31. oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro.
Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera lūdza Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču neizsludināt grozījumus likumā, norādot, ka "šāds likumdošanas process apdraud jebkuru komercdarbību". Tomēr Rinkēvičs nolēmis grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā izsludināt, kad paies Satversmē paredzētais termiņš.
Vienlaikus Latvijā plānots atvieglot un padarīt lētāku hipotekāro kredītu pārkreditēšanu citā bankā.
Hipotekārie kredīti Latvijā izsniegti aptuveni 124 tūkstošiem aizņēmēju – ap 14% no kopējā iedzīvotāju skaita, apkopojusi Finanšu nozares asociācija. Ap 72% kredītņēmēju aizdevuma maksājums mēnesī nav audzis vairāk par 100 eiro. Pēc banku datiem, tikai 0,5% klientu nespēj tikt galā ar savām kredītsaistībām.
