Ik gadu Latvijā saražo vairāk nekā 11 tūkstošus tonnu saldējuma, kas ražots, izmantojot pienu vai tā produktus, un apjomam ir pieaugoša tendence. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāstīja, ka gadā viens Latvijas iedzīvotājs apēd vidēji 5 kilogramus saldējuma.
"Ja salīdzinām šo apjomu ar to, cik saražoja pirms pieciem gadiem, tad saražoja vien septiņus tūkstošus tonnu gadā un attiecīgi vairāk nekā 20 tonnas dienā. Tā kā attīstība ir redzama ar katru gadu. Un kopējā vērtība gada laikā saražotajam saldējumam ir lēšama vairāk nekā 37 miljonu eiro apmērā. Vairāk nekā 40% no saražotā saldējuma apjoma mēs eksportējam. Tiesa, gandrīz tikpat daudz mēs arī atvedam atpakaļ.
Mūsu tirgū mēs varam atrast apmēram 60% vietējās izcelsmes saldējuma un 40% importēto," klāstīja Šolks.
Latvijā ražotos saldējumus eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm.
"Favorīts ir Eiropas tirgus. Esam veduši arī uz Ķīnu, bet šobrīd to nedarām. Un nedaudz mēģinām iekarot arī tādus eksotiskākus tirgus kā arābu pasauli, proti, caur izstādēm Arābu Emirātos, Saūda Arābijā un tajā reģionā. Interese ir liela, bet, ņemot vērā klimatiskos apstākļus tajā pusē, gan arī ne tās vieglākās iespējas nosūtīt šādu produktu ar īpašu uzglabāšanas režīmu, vismaz -18 grādu un ne augstāku temperatūru, tas nav viegli," atzina Šolks.
Runājot par Latvijas tirgu, Šolks teica, ka saldējuma ražošanas jomā lielāko apjomu nodrošina lielie ražotāji, kuru pamata produkts ir saldējuma ražošana.
"Latvijā skaita ziņā ražotāju vai uzņēmēju, kuri ražo saldējumu, ir vairāk nekā desmit. Bez "Food Union", kam tas ir arī nopietns bizness un nopietni panākumi. Jā, saldējums ir izteikti sezonāls produkts, un tieši tāpēc tas ir viens no iemesliem, kādēļ mums nav daudz stabilu ražotāju, jo vasaras periodā ir jābūt milzīgam resursam, lai varētu saražot to, ko prasa tirgus "uz sitiena" jeb tūlīt. Savukārt ziemas periodā gandrīz nav, ko darīt. Tāpēc mazi un vidēji uzņēmumi, kuriem nav tik lielu resursu, faktiski to nevar nodrošināt," atzina LPCS vadītājs.
Tomēr ir izņēmumi un Latvijā darbojas vairāki mazi saldējuma ražotāji, kas katrs atradis savu nišu.
Piemēram, saldējumā ar zīmolu "Avenei" nav ne miņas no piena produktiem. Saldējuma sastāvā ir augļi, ogas un citi augu izcelsmes produkti, piemēram, kokosriekstu piens, līdz ar to, tas ir piemērots vegāniem. Uzņēmuma īpašnieks Dāvis Dudelis stāstīja, ka gadā Latvijas iedzīvotāji apēd ap pusmiljonu "Avenei" saražoto saldējumu.
"Gadu no gada ar sezonalitāti ir jāsadzīvo un katru gadu mēģinām mācīties no savām kļūdām. Protams, ka sezonas sākumā pēkšņi visiem vajag saldējumu vēl vairāk nekā parasti. Tas ir izaicinājums, kā no nesezonas pēkšņi ielēkt sezonā, pilnajā jaudā. Un otrs ir sajust, kad tuvojas sezonas beigas, kad jāpiebremzē. Jā, tā māksla ir, kā uzsākt sezonu un kā savlaicīgi to pabeigt," klāstīja Dudelis.
Viņš atzina, ka saldējums, kas ražots no piena un tā produktiem, tirgū savu līderpozīciju nepazaudēs arī nākotnē, tomēr, viņaprāt, pieprasījums pēc vegāniskiem produktiem arī aizvien palielinās.
"Man doma, radot "Avenei", bija – ja ne es, tad kāds cits to izdarīs. Tas bija tikai laika jautājums. Kādam tas bija jāizdara," noteica Dudelis.
Savu nišu atradis arī saldējuma ražotājs "Molberts." Tā vadītājs Edijs Masaļskis stāstīja, kā uzņēmums trīs gados izaudzis.
"Doma bija nopirkt mazu aparātiņu, saražot saldējumu un piepildīt pussaldētavu – ar domu: ja neaizies, tad apēdīsim paši. Bet tā sanāca, ka viss aizgāja, un no viena mazā aparātiņa esam izauguši līdz 20 darbiniekiem, kas šos saldējumus taisa," klāstīja Masaļskis.
Sezonas laikā uzņēmums saražo tonnu saldējuma. "Sezonas laikā tas mums ir izaicinājums paspēt saražot, lai cilvēki dabūtu savas garšas."
Patlaban uzņēmumam ir divas tirdzniecības vietas Rīgā un šovasar padomā ir atvērt vēl vienu.
Jautāts, vai nākotnē ir plāns iekļūt mazumtirdzniecības ķēžu sortimentā, Masaļskis sacīja: "To kā prioritāti mēs noteikti neesam noteikuši, un noteikti tuvākajā laikā lielveikala plauktos mūs nevarēs atrast. Mūsu saldējumi ir no dabīgām izejvielām, mēs neliekam klāt papildu konservantus, stabilizētājus, un līdz ar to termiņš ir diezgan īss. Tas lielveikaliem ir stipri par maz. Esmu novērojis, ka, ieejot kādā no pārtikas lielveikaliem, izvēle ir liela, bet tai pašā laikā produkti ir tik līdzīgi."
Un tā ir iespēja maziem ražotājiem atrast savu nišu un piedāvāt kaut ko atšķirīgu.
