Latvijā medikamenti ir dārgāki nekā citās Baltijas valstīs gan uzcenojuma, gan arī augstākas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes dēļ, informējusi VM. PVN likme recepšu medikamentiem pašlaik ir 12%, un to varētu pārskatīt kontekstā ar citu nodokļu izmaiņām, taču medikamentu lieltirgotavu un aptieku uzcenojumam nav fiksēts maksimums, kāds tas ir noteikts, piemēram, Lietuvā.
Uzcenojuma sistēmas izmaiņas gatavos līdz vasarai, norādīja Uršuļskis:
"Šī gada pirmajā pusgadā plānojam izveidot vienotu uzcenojuma veidošanas mehānismu visām recepšu zālēm – gan kompensējamām, gan nekompensējamām. Tādējādi mēs skatāmies uz to, ka šie soļi, protams, varētu arī samazināt gala cenu zālēm un arī mazināt aptieku atkarību no lieltirgotavām.
Atšķirība starp kompensējamām un nekompensējamām zālēm ir diezgan liela, un mēs plānojam piecenojuma griestus noteikt mazākus un izveidot vienotu sistēmu."
Veselības resorā šogad paredzēti papildu 30 miljoni eiro, lai pārskatītu un papildinātu kompensējamo medikamentu sarakstu. Tajā plānots paplašināt jaunāko un efektīvāko medikamentu klāstu dažādu hronisku kaišu ārstēšanai. Uršuļskis tos raksturoja nevis kā valsts papildu tēriņus, bet ieguldījumus, lai vairāk pacientu iztiktu bez nonākšanas slimnīcā un dārgas ārstēšanas.
"Šobrīd tām zālēm, kas ir kompensējamo sarakstā, ir dažādi kompensācijas apmēri. Tie ir 50, 75, 90, 99 un 100%. Arī šo sadaļu mēs piefinansējam no valsts, kompensāciju zālēm no 50% palielinot līdz 75%. Tas, protams, uzreiz būtiski palielinās šo zāļu pieejamību pacientiem ar atbilstošām diagnozēm," skaidroja Uršuļskis.
Līdztekus tam izskan norādes par citām risināmām problēmām zāļu pieejamības noturēšanai attālākos reģionos un farmaceitu atalgojuma celšanu. Vēl iecerēts izveidot vienotu informācijas sistēmu internetā, tā ļautu atrast informāciju, kur atrodas konkrētas zāles, lai iedzīvotājam tās nebūtu jāmeklē vairākās aptiekās.
Nozarē gatavojas aizstāvēt zāļu piecenojuma aprēķinus
Pagaidām VM vēstījumā konkrētu aprēķinu un uzcenojuma ierobežojumu piedāvājumu vēl nav, tos gatavos līdz vasarai. Runājot par to, vai ar medikamentu apriti saistītajās nozarēs ir vienprātība, jānorāda, ka atbalstošas ir Farmaceitu biedrība un Aptieku biedrība, taču daļa nozares gatavojas aizstāvēt zāļu piecenojuma aprēķinus. Tajā skaitā par zāļu krājumu uzturēšanu, kas ir arī valsts drošības jautājums, uzsvēra Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča:
"Piecenojums zāļu apgādes uzņēmumam nozīmē tieši šo drošības jautājumu. Tieši tāpat,
ja mēs runājam par aptieku piecenojumu, tas veido algu farmaceitam. Aptiekas Latvijā nav valsts struktūra, tā ir komercstruktūra, tātad farmaceits savu algu nopelna pats.
Runājot par valsts iesaisti, mēs runājam par kompensējamo medikamentu sistēmas apkalpošanu. Aptieku aprēķini liecina, ka kompensējamo medikamentu sistēmas apkalpošana šobrīd nav rentabla. Mēs esam gatavi mainīt šo sistēmu, bet tai jābūt pamatotai tā, lai nozare neciestu krahu un secīgi nebūtu problēmu iedzīvotājiem."
Par to, ka šajā pavasarī par zāļu sistēmas izmaiņām vēl sagaidāmas plašas diskusijas, liecina arī Latvijas Ārstu biedrības paustais, ka plašāka recepšu medikamentu kompensēšanas sistēma ievērojami palielinās arī administratīvo slogu visos veselības aprūpes līmeņos.
VM uzskata, ka zāļu pieejamības uzlabošanas plāna ieviešana jau šā gada otrajā pusē ļautu recepšu medikamentu cenas samazināt par 15 līdz 20%. Tas vairotu arī Latvijas iedzīvotāju paļāvību veselības sistēmai. Konkrētākas plāna aprises atspoguļos arī izmaiņas vēl daudzos normatīvajos aktos, kuru izstrāde turpināsies līdz jūlijam.
KONTEKSTS:
Valdība 16. janvārī atbalstījusi Veselības ministrijas izstrādāto plānu, kā Latvijā uzlabot kompensējamo medikamentu un recepšu zāļu pieejamību.
Tas paredz, piemēram, noteikt recepšu zālēm vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, ieviest nosacījumu, ka to cena visās aptiekās ir vienāda, palielināt kompensējamo zāļu valsts kompensācijas apmēru, noteikt recepšu zālēm samazinātu PVN likmi, aptiekām ar tirgus daļu virs 10% veidot un uzturēt sistēmu, lai sabiedrībai interneta vidē būtu pieejami zāļu krājumi aptiekā.
Vairākas nozari pārstāvošās organizācijas VM ieceres kritizējušas, paužot, ka izmaiņas likumdošanā varētu novest pat pie 150 aptieku bankrota.
