ĪSUMĀ:
- Pirmdien zemnieku protesti Rīgā nenotiek, lauksaimnieki redz dažu risinājumu virzību.
- Saeima lems par Krievijas un Baltkrievijas graudu importa aizliegumu, dažus jautājumus skatīs valdība.
- Zemnieku pārstāve: Ja darbi lēni ies uz priekšu, atgriezīsimies pie traktoru darbināšanas.
- Lauksaimnieki arī vēlas panākt samazinātu PVN likmi augļiem un dārzeņiem arī nākotnē.
- Norāda arī uz zemnieku viedokļu sadrumstalotību.
Sola cīnīties par samazinātas PVN likmes saglabāšanu augļiem un dārzeņiem
Protestu rīkotājas, biedrības "Zemnieku saeima" vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre pauda, ka lēmumu pieņēmēji sarosījušies tieši reģionos notikušo protestu dēļ, bijusi produktīva nedēļa ar sarunām, kas turpināsies šonedēļ.
Vairāki normatīvie akti virzās valdības darba kārtībā, un arī Saeimā šonedēļ varētu skatīt likumprojektu, kas liegtu Latvijas tirgū nonākt Baltkrievijas un Krievijas graudiem. Ministriem un ministrijām jāļauj strādāt, uzsvēra "Zemnieku saeimas" pārstāve.
"Ja atkal ierēdņi un politiķi iegrims pašapmierinātībā un darbi lēni ies uz priekšu, droši vien mēs atgriezīsimies pie traktoru darbināšanas.
Mums gada laikā trīs ministri bijuši. Ir vajadzīgs aktīvs darbs, un jādzen ministri uz priekšu," sacīja "Zemnieku saeimas" pārstāve.
Vienlaikus sarežģītākas sarunas ir par samazinātās 5% pievienotās vērtības nodokļa likmes atjaunošanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām, dārzeņiem. Šāda nodokļa likme bija spēkā līdz šim gadam, un iepriekšējais valdības lēmums paredzēja 2024. gadā atjaunot pilnu 21% likmi. Tomēr pēc izskanējušiem iebildumiem un bažām gadam Saeima noteica 12% likmi.
Kāda PVN likme būs nākamgad, vēl nav zināms, taču lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas apņēmušas pacīnīties, lai to saglabātu pazeminātu arī nākamgad.
Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte norādīja uz kolēģu teikto gan par krītošām iepirkumu cenām lielveikalu ķēdēs, gan arī gala cenu ietekmi uz patērētāju izvēli.
"Mums ir cēlušās izmaksas gan par minerālmēsliem, gan darbaspēka izmaksas un citas pozīcijas. Ja mēs to visu varētu normāli pārdot, tad jau vienalga, kāds tas PVN ir. No otras puses, tomēr aizvien ļoti daudz cilvēku skatās un izvēlas lētāko produkciju, un ar pazeminātu PVN tā būtu mazliet lētāka," sacīja Rudzāte.
Norāda uz zemnieku viedokļu sadrumstalotību
"Zemnieku saeimas" pieteiktās protesta prasības netika saskaņotas ar visām lauksaimnieku organizācijām. No protesta aktivitātēm norobežojās, piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības pārstāvji.
Tas arī iezīmē lauksaimniecības organizāciju atšķirīgos viedokļus, saduroties arī lielo saimniecību un mazo un vidējo saimniecību interešu aizstāvībai.
To jau pagājušajā nedēļā raidījumā "Krustpunktā" ilustrēja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis un zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un Zemnieku savienības.
"Te ir tā mūsu sadrumstalotība starp lauksaimnieku organizācijām, ka mēs sēžam pie galda, strīdamies, vienam tādas un otram tādas intereses. Tā ir arī viena no tām problēmām, kāpēc ir protesti un lauksaimnieki neapmierināti," pauda Norkārklis.
Ministrs savukārt atbildēja, ka viņam, protams, "ir svarīgi, lai tas nav vienas organizācijas priekšlikums, bet lai vairums lauksaimnieku organizāciju to atbalsta. Protams, ka tas beigās ir politisks lēmums, bet tas nevar būt pretējs nozares interesēm."
Protestus daļēji atbalstīja Latvijas Jauno Zemnieku klubs. Tā valdes loceklis Rūdolfs Pulkstenis atzina, ka piekrīt visiem protesta prasību punktiem, īpaši uzsverot, ka darba datu uzskaitei jākļūst vienkāršākai.
"Arī tas, kas iepriekš netika prasīts, tagad ir kaut kādās sistēmās dažāda informācija jāsniedz. Un ir kaut kādas lietas, kas dublējas. Taču prasītajiem datiem ir jābūt kvalitatīviem, bet jautājums ir, kā mēs iekšēji to Latvijā sakārtojam, lai tie būtu pamatoti un izmantojami, ko mēs ar to varam sev labvēlīgāku nākotnē panākt," norādīja Pulkstenis.
"Zemnieku saeima" jau šajā nedēļā ar zemkopības ministru un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri apspriedīs arī iespējas atbrīvoties no zemes lietošanas apgrūtinājumiem.
KONTEKSTS:
Protestos visā Latvijā 5. februārī piedalījušies ap 2000 lauksaimnieku, lēsa akcijas rīkotāji – biedrība "Zemnieku saeima". Lauksaimnieki ar traktoriem, plakātiem un Latvijas karogiem bija izbraukuši ielās kopumā 16 Latvijas pilsētās.
Lauksaimnieku prasības ir:
- Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda.
- 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
- Birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē.
- Plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām.
- Atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) norādīja – mantojumā no iepriekšējiem ministriem saņemts daudz neatrisinātu problēmu, bet Zemkopības ministrijai (ZM) ir skaidrs rīcības plāns.
Lauksaimnieku protestus Rīgā pagaidām nolemts nerīkot, bet tuvākās nedēļas būšot izšķirošas, lai lemtu par lauksaimnieku nākamajiem soļiem.
