Valsts budžets izstrādāts, pieņemot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās pieaugs par 2,5%, sasniedzot 45,524 miljardus eiro. Savukārt 2025. un 2026. gadā tiek prognozēta izaugsme 2,9% apmērā gadā. Nākamajā gadā vidējā gada inflācija būs 2,2% un 2025. un 2026. gadā – attiecīgi 2,5% un 2,3%.
Valsts budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar šo gadu, 2024. gada budžetā paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,763 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,539 miljardu eiro apmērā.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2024. gadā prognozēti 10,016 miljardu eiro, bet izdevumi – 12,148 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2023. gada plānu, ir 1,286 miljardi eiro, bet izdevumu palielinājums – 783,7 miljoni eiro.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,761 miljarda eiro un 4,356 miljardu eiro apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2023. gada plānu ir 272,4 miljoni eiro.
Budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no IKP. 2025. gadā budžeta deficīts plānots 2,3% no IKP, bet 2026. gadā – 0,9% no IKP.
Vispārējās valdības parāds tiek prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Opozīcijai rūgtums; finanšu ministrs: nav viss perfekti
Budžeta skatīšanā neizpalika opozīcijas rūgtums par viņu virzīto, bet kopumā neatbalstīto.
"Saeimai neatradās 100 tūkstoši eiro, lai liktu Jāņa Čakstes brīvības un demokrātijas vērtības to vērtību vietā, ko esam dabūjuši ārā," klāstīja opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" deputāts Edvards Smiltēns.
"Progresīvo" frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs gan uzsvēra, ka trīs opozīcijas priekšlikumi atbalstīti. "Pirmais – no frakcijas "Apvienotais saraksts" attiecībā uz neredzīgo zīmju valodas attīstībai. Otrs no frakcijas "Stabilitātei", kas ir onkoloģijas programmai Bērnu slimnīcā." Un trešais – zālēm, retās slimības miastēnijas ārstēšanai.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") Saeimas plenārsēdē norādīja, ka valsts budžets 2024. gadam ir adekvāta atbilde ģeopolitiskajai situācijai, kurā Latvija atrodas.
Ministrs norādīja, ka Latvijas ekonomika šobrīd atrodas vieglā recesijā, taču tas ir lielās inflācijas dēļ, ar ko cīnās ne tikai Eiropa, bet visa pasaule. Eiropas Centrālā banka paaugstina procentu likmes, kam jau ir rezultāti – inflācija sāk samazināties. "Atrisinoties šai problēmai, ekonomikas izaugsme nākamgad atjaunosies," pauda Ašeradens.
Nākamā gada budžeta kontekstā viss nav slikti, bet nav arī perfekti – visu iecerēto panākt neizdevās. Taču Latvija turpina augt un attīstīties, piebilda finanšu ministrs.
Trīs prioritātes ar lielāko finansējuma pieaugumu
2024. gada valsts budžetā piedāvāts papildus esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības programmas un prioritātes 783 miljonu eiro apmērā.
Ministru kabinets noteicis trīs galvenās prioritātes, kurām novirzīts lielākais finansējuma pieaugums – iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība, kurām paredzēts papildu finansējums kopumā 486,4 miljonu eiro apmērā.
Drošības jomā papildu finansējums 91,9 miljonu apmērā paredzēts atalgojuma palielināšanai iekšlietu un tieslietu jomā nodarbinātajiem, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai, ārējās robežas infrastruktūras izveidei, robežapsardzei, kiberdrošības, kā arī ugunsdzēsēju un glābēju kapacitātes stiprināšanai.
Izglītības jomā pasākumiem plānots papildus novirzīt 119,5 miljonus eiro, ievērojamus līdzekļus piešķirot algu palielināšanai pedagogiem ar zemāko stundas likmi. Tāpat papildu līdzekļi plānoti augstākajai izglītībai, zinātnei, kā arī tam, lai īstenotu pāreju uz mācībām valsts valodā.
Veselības jomā plānots finansējums 275 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts, lai uzlabotu kompensējamo zāļu pieejamību, iekļaujot jaunus medikamentus, mazinātu gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem un medicīniskajām procedūrām, kā arī citiem pasākumiem.
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pauda gandarījumu par finansējumu izglītības, veselības un arī iekšlietu nozarēs strādājošajiem. Opozīcija gan palika pie sava – jau šogad vajadzēja piešķirt vairāk.
"Mēs esam domājuši par iekšlietām, bet nākamajā gadā jādomā vairāk.
Jo mēs nevaram pacelt vienā gadā pacelt tik daudz, jo mēs nevaram kā Aizsardzības ministrijā pacelt, kur tas ir darīts jau no kura gada," norādīja premjere.
Citām nozaru prioritātēm 2024. gadā paredzēti gandrīz 176 miljoni eiro.
2024. gadā gaidāmas nodokļu izmaiņas
Līdztekus budžetam pieņemtas vairākas izmaiņas nodokļu likumos:
- Kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus.
- UIN nepiemērošanu ekspluatācijas izdevumiem, kas rodas, izmantojot reprezentatīvos automobiļus, kuri ir reģistrēti uzņēmuma turējumā vai valdījumā vairāk nekā 60 mēnešus.
- Paaugstināts ar algas nodokļiem neapliekamā darba devēja kompensācijas apmērs par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu.
- Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojuma sliekšņa paaugstināšana veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summām.
- IIN atvieglojumu un neapliekamā minimuma piemērošana arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, ja persona vienlaicīgi gūst ienākumus, kas tiek aplikti ar progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.
- Vienotas mikrouzņēmumu nodokļa likmes noteikšana 25% apmērā.
- Speciālā nodokļu režīma nereģistrētiem autoratlīdzības saņēmējiem darbības laika pagarināšana.
- Azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšana.
- PVN svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām pieaugs līdz 12%; lielāks apgrozījuma slieksnis mazo uzņēmumu iekļaušanai Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā; zaudēto parādu vērtības sliekšņa noteikšana 1000 eiro, PVN atbrīvojuma piemērošana sporta nodarbībām, priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojuma attiecībā uz izdevumiem reprezentatīvajiem auto pārskatīšana.
- Izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs, jauni nodokļa objekti, atvieglojuma atcelšana un sadalījumu maiņa starp valsts un pašvaldību budžetiem.
- Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem, e-šķidrumiem, tabakas aizstājējproduktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un dīzeļdegvielai un petrolejai, ko izmanto SEZ un brīvostās.
