Ap ĀCM skarto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas.
PVD šobrīd nevar konkrēti pateikt par iespējamiem cēloņiem un ieneses faktoriem. Informācija vēl tiek apkopota.
"No skartajām mājas cūku novietnēm uz citām novietnēm slimība nav pārgājusi. Protams, ir jāatgādina, ka šī slimība nav ārstējama, līdz ar to vishumānākais, ko var darīt, ir maksimāli ātri šos slimos dzīvniekus likvidēt, jo slimības gaita ir skarba, dzīvnieki iet bojā diezgan mokpilnā nāvē. Pirmais, ko dara – aizliedz jebkādu kustību gan no šīs novietnes, gan uz šo novietni," sacīja PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājs Mārtiņš Seržants.
Šogad šis ir jau septītais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām. ĀCM ir konstatēts mājas cūku novietnēs – Gulbenes, Madonas un Krāslavas novados.
"Tik ļoti masveidīgi tas ir otrais vilnis. Katram mājas cūku turētājam ir jābūt 200% pārliecinātam, ka viņam ir viss biodrošības komplekts.
Gan iekšējā biodrošība, gan ārējā ir ievērota," teica Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece.
Saimnieku modrības zaudēšana un nepienācīgi drošības pasākumi var ne tikai ienest slimību saimniecībā, bet arī apturēt tās darbību.
"Es teiktu, ka uz vairākiem gadiem tā ir apturēta uzņēmējdarbība, jo tas nav tik ātri un vienkārši atjaunot ganāmpulku, vēl jo vairāk atsākt ražošanu, lai būtu naudas plūsma. Pēc cūku nogalināšanas ir visa šī tīrīšana, kas paņem laiku un resursu," skaidroja Lejniece.
PVD aicina mājas cūku turētājus stingri ievērot biodrošību novietnē – nelaist cūkas ārā un nepieļaut to saskari ar savvaļas dzīvniekiem, nedot cūkām zaļbarību, dārzeņus un augļus no piemājas dārza, kā arī pārtikas pārpalikumus un būt uzmanīgiem ar pakaišu – skaidu, salmu, siena izmantošanu. Pirms došanās kūtī obligāti jānomaina apģērbs un apavi, kā arī jāveic apavu dezinfekcija. Darba rīkus, ķerras, spaiņus un citu aprīkojumu, kas tiek izmantots kūtī, nedrīkst izmantot ārpus tās.
Ja cūkas izskatās neveselas, PVD aicina nenodarboties ar ārstēšanu pašiem, bet nekavējoties izsaukt veterinārārstu.
Biodrošība ir jāievēro ikvienā saimniecībā Latvijā, kurā tiek turētas mājas cūkas, neatkarīgi no to skaita, taču īpaši uzmanīgiem šobrīd jābūt Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Cēsu, Dienvidkurzemes, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Siguldas, Smiltenes, Tukuma, Valmieras, Varakļānu un Ventspils novadu mājas cūku turētājiem, jo šajās teritorijās ir konstatēts vislielākais meža cūku inficēšanas gadījumu skaits.
KONTEKSTS:
Pērn Āfrikas cūku mēris skāris sešas saimniecības ar kopumā aptuveni 1500 mājas cūkām, bet šogad janvārī ziņots, ka Latvijā sācies Āfrikas cūku mēra otrais vilnis, atkal palielinās slimības izplatība.
Pirmais slimības uzliesmojums Latvijā bija 2014. gadā, un, lai gan daudzi cūku audzētāji iemācījušies ar slimību sadzīvot un ievērot biodrošības noteikumus un higiēnas pasākumus, nozari negatīvi ietekmē arī tas, ka Āfrikas cūku mēra skartās valstis nedrīkst cūkgaļu eksportēt.
