Iepriekš Eiropas Centrālā banka (ECB) palielināja procentlikmes, jo Eiropā bija strauji pieaugusi inflācija un bija jācīnās ar straujo patēriņa cenu kāpumu. Iepriekš ECB padome bija procentlikmes palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas, un šī lēmuma mērķis – inflācijas atgriešanās tās noteiktajā 2% līmenī. Taču pašlaik ekonomika bremzējas, tas notiek strauji, kas atkal vairs nav labi. Piemēram, Vācijas ekonomikas izpētes institūts "Ifo" būtiski samazinājis valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam – līdz 0,2% pretēji iepriekš lēstajiem 0,9%, un viens no faktoriem ir augstās procentu likmes.
"SEB bankas" Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš atzina – ECB lēmums nav ne laba, ne slikta ziņa, ja ņem vērā, ka banka var gan samazināt, gan paaugstināt likmes. Ekonomikai gan tas nozīmē, ka cerības par procentlikmju samazinājumu tiek atliktas uz vasaru.
"Latvijā uz šo lēmumu jāskatās divējādi. Mēs, protams, gribētu redzēt kredītresursus, bet jāņem vērā, ka "Euribor" procentu likmes, ko piemēro kreditēšanā, jau ir pazeminājušās, tātad tirgus ir skrējis pa priekšu Centrālajai bankai, un tas nozīmē, ka likmes ir nedaudz zemākas nekā pagājušā gada vidū. Savukārt tie, kas hipotekāros kredītus paņēmuši līdz pagājušā gada oktobrim, aprīlī saņems pirmo procentmaksājumu kompensāciju, kas atvieglos dzīvi esošajiem kredītņēmējiem. Uzņēmumiem un tiem, kuri plāno ņemt kredītus, situācija nav tik forša, jo jārēķinās ar to procentlikmju līmeni, kāds tas šobrīd ir, ar cerību, ka šī gada vidū, gada otrajā pusē likmes varētu nedaudz pazemināties," sacīja Lāriņš.
Lāriņš arī sacīja, ka diemžēl pazeminātas ekonomikas izaugsmes prognozes un tas nozīmē, ka vajadzētu stimulēt ekonomiku. Tajā pašā laikā labā ziņa – nav ekonomikas recesijas. Arī bezdarba rādītāji joprojām ir tuvu zemam līmenim, tas nozīmē, ka cilvēkiem ir darbs un iespējams pārskatīt tēriņus, ja cenas ir kāpušas un, kamēr ir darbs, situācija ir vieglāk pārdzīvojama nekā tad, ja strauji kāpj bezdarba līmenis.
Eiropas Centrālā banka mēģina izbalansēt, lai situācija nekļūst sliktāka attiecībā uz inflāciju – ja inflācija atdzīvosies, tas skars visus.
Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš teica, ka
Eiropas Centrālās bankas lēmums nebija pārsteigums, taču signāls, ko deva inflācijas prognozes samazinājums, paver durvis tam, ka procentlikmes varētu samazināt jau jūnijā.
Vienlaikus redzams, ka tirgus jau reaģē un "Euribor" jau sāk samazināties. Piemēram, 12 mēnešu "Euribor" ir 3,7%, bet 6 mēnešu – 3,9%. Ja martā un aprīlī inflācija attīstīsies, kā cer ECB, tirgus sāks izkustēties un varam sagaidīt procentlikmju samazinājumu.
Tikmēr "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija paredz, ka procentlikmju samazinājums varētu notikt vasarā:
"Tas nozīmēs, ka izmaksas par parāda apkalpošanu atkal sāks samazināties. Cerams, ka atsāksies straujāka aktivitāte mūsu eksporta tirgos – būvniecības, mājokļu un mūsu eksporta partneru tirgos, un tas sāks iekustināt arī eksportētāju pieprasījumu pēc viņu ražotajām precēm, kas līdz šim bijis diezgan zems, un visi pēdējie gadi pagājuši ļoti lēnā eksporta zīmē. Procentlikmju pagriešanās uz samazināšanās pusi nozīmēs, ka ekonomika var sākt palēnām atkopties. Tas nenotiks uzreiz, paies kāds laiciņš, pirms mēs ieskriesimies, bet tā trajektorija un virziens ir pozitīvs."
Augsto procentlikmju dēļ ir sadārdzinājušies kredīti gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Valdība jau pērnā gada nogalē nolēma, ka iedzīvotāji varēs pārfinansēt savus kredītus.
Pašlaik top izmaiņas noteikumos par patēriņa kredītu pārfinansēšanu. Provizoriski noteikumu grozījumiem jābūt izstrādātiem līdz 1. aprīlim. Paredzēts, ka iedzīvotājiem būtiski samazināsies kredītu pārfinansēšanas procesa izmaksas un tiks aizliegtas tā saucamās "aiziešanas" komisijas maksas.
Latvijas Bankas aplēses liecina, ka kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem. Finansiāla motivācija pārfinansēt hipotekāro kredītu pie jaunajiem nosacījumiem ir aptuveni 48% kredītņēmēju.
