Ministrs norādīja, ka Lietuvas scenārijs būtu īpaša nodeva, kas ir terminēta laikā. Nodokļa apmērs Lietuvā, kas jau nodēvēts par "solidaritātes nodokli", ir 60% no tīrajiem ienākumiem, kas pārsniedz četru finanšu gadu vidējo rādītāju par vairāk nekā 50%.
Savukārt Igaunijas scenārijs paredzētu piemērot finanšu sektoram uzņēmumu ienākuma nodokļa maksu katru gadu. Šobrīd Latvijā finanšu sektors ir atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksas līdz brīdim, kad tiek izmaksātas dividendes.
Ašeradens norādīja, ka lēmums, kuru scenāriju izvēlēties, tiks pieņemts līdz septembra vidum.
Īpašās nodevas bankām jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes pastāv vairākās Eiropas valstīs, tostarp Čehijā un Ungārijā. Pēdējā laikā par to tiek spriests arī Spānijā un Portugālē. Diskusijas ir aktualizējušās arī citviet, jo tik augstas procentlikmes kā tagad Eirozonā nav piedzīvotas aptuveni 20 gadus.
Runājot par iespējamām darbaspēka nodokļu izmaiņām, finanšu ministrs pauda, ka tiek vērtēti četri scenāriji, no kuriem trīs paredz darbaspēka nodokļu sloga pārnešanu uz patēriņa nodokli.
Ceturtais scenārijs paredz nemainīt līdzšinējo nodokļu sistēmu. "Kamēr nestabilizēsies inflācija, nevaram runāt par nodokļu celšanu," norādīja Ašeradens.
Vienlaikus ministrs norādīja, ka šobrīd neredz iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kādā no nozarēm.
KONTEKSTS:
Šogad maijā Lietuvas parlaments apstiprināja valdības ierosinātos likuma grozījumus, kas paredz ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu. Parasti Lietuvas banku peļņa bija 300–400 miljoni eiro gadā, bet šogad tā varētu sasniegt 1 miljardu eiro. Banku nodoklī iekasētos vairāk nekā 400 miljonus eiro Lietuvā paredzēts novirzīt aizsardzības, civilās un militārās infrastruktūras projektiem.
Ašeradens arī rosināja diskusiju par virspeļņas nodokļa iespējamo ieviešanu, norādot, ka, iespējams, arī Latvijā daļu komercbanku peļņas varētu novirzīt valsts aizsardzības vajadzībām.
Vienlaikus Latvijā sarunās par nodokļa ieviešanu cer panākt banku uzvedības stratēģiju maiņu, uzlabot gan kreditēšanu, gan iespējas noguldīt.
Pērn Latvijas banku peļņa bija 325 miljoni eiro. Līdz ar ikmēneša kredītmaksājumu pieaugumu šogad pirmajos trīs mēnešos banku peļņa ir par gandrīz 77% lielāka nekā tajā pašā laika posmā pērn, sasniedzot 54,3 miljonus eiro. Tātad, visticamāk, arī gada peļņa būs lielāka nekā pērn.
