Kādēļ Krievijas militārajā industrijā plaši izmantotā mangāna rūda neiekļuva ES sankciju sarakstā?

Kādēļ mangāna rūda, kas militārā jomā ir plaši izmantojams izejmateriāls, paslīdēja garām Eiropas Savienības sankciju sarakstam? Vai mangāna rūdas tranzīta aizliegšana palīdzēs apturēt kravu plūsmu uz Krieviju?  

Stividoriem nav resursu, lai noskaidrotu, kur galu galā prece nonāk

Krievu salā, netālu no Bolderājas, cauri plašai teritorijai ved dzelzceļa sliedes. Tuvāk Daugavas kreisajam krastam atrodas termināļi, kuros vairāki stividori pārkrauj dažādas beramkravas. Arī mangāna rūdu, kuru lielā apmērā caur Rīgas un Ventspils ostām tranzītā ved uz Krieviju, kas šo izejmateriālu izmanto arī militārā industrijā.

SIA "Rīgas ogļu termināls" valdes priekšsēdētājs Miķelis Lapše izrāda: "Tā pirmā brūnganā kravas nelielā kaudzīte ir mangāna rūda."

Rūdas kaudze stiepjas vairāku desmitu metru platumā un vismaz trīsstāvu mājas augstumā.

"Nu, šeit ir kādi pāris vilcienu sastāvi. Kādi divi varētu būt. Aptuveni 4000 tonnu," saka Lapše. Viņš stāsta, ka šī konkrētā mangāna rūdas krava atvesta no Dienvidāfrikas un te stāv jau vairāk nekā četrus mēnešus.

"Par šo konkrēto kravu mēs nezinām tās tālāko likteni un ceļus. To mums pateiks mūsu klients, kas ir Eiropas kompānija, ekspeditors. Šī krava nav pakļauta sankcijām," norāda Lapše.

Viņš skaidro, ka no mangāna rūdas ražotais ferosakausējums ir starpprodukts tālākai tērauda ražošanai un to pielieto ne tikai militārām, bet arī civilām vajadzībām: "Piemēram, šīs dzelzceļa sliedes, ostas, krāni, krasta rievsienas stiprinājumi, arī tas kuģis, kuru jūs tur redzat."

"Rīgas ogļu termināls" ir "Riga Port" grupas uzņēmums, kas pastarpināti pieder bijušā premjera Andra Šķēles un Saeimas deputāta Ainara Šlesera ģimenēm.

2022. gadā "Rīgas ogļu termināls" strādāja ar vairāk nekā 26 miljonu eiro apgrozījumu un peļņa sasniedza gandrīz 5 miljonus eiro.

"Pamatā šajā terminālā dominējošais kravu veids ir ogles. No dažādām valstīm. Latīņamerika vai Āfrikas valstis, vai Kazahstāna. Otrs kravu veids, kas ir bijis pēdējos trīs gadus paralēli, bet ne tikai, ir mangāna rūda," stāsta Miķelis Lapše.

Cik nozīmīgas viņa vadītajam uzņēmumam ir mangāna rūdas kravas? "Tās īpatsvars maksimāli ir sasniedzis vienu ceturto daļu no terminālā pārkrauto kravu veidiem un ne vairāk," saka Lapše.

Viņš stāsta, kāds ir mangāna rūdas kravu ceļš: "Tātad mangāna rūdas kravas atnāk ar kuģi no dažādām izcelsmes vietām vai raktuvēm Āfrikas kontinentā. Tālāk tā tiek izkrauta, un tad mangāna rūda līdz šim ar dzelzceļa sastāviem gāja arī uz ferosakausējuma pārstrādes rūpnīcām. Mūsu gadījumā tā bija Čeļabinskas rūpnīca, Novokuzņeckas rūpnīca."

Viņš runā par Krievijā bāzēto Čeļabinskas Elektrometalurģijas kombinātu, uz kuru līdz šim plūda lielākais mangāna rūdas kravu apjoms caur Rīgas un Ventspils ostām. Bet patlaban tranzīta plūsma no Latvijā strādājošiem stividoriem uz turieni ir apsīkusi.

Igaunijas laikraksts "Postimees" izpētīja, ka pavisam nesen, februārī, Krievijas spēka struktūras aizturēja Čeļabinskas kombināta īpašnieku Juriju Antipovu, sakot, ka viņš deviņdesmitajos gados nelikumīgi privatizējis rūpnīcu.

Čeļabinskas rūpnīcas nacionalizēšana ir svarīgs solis Krievijas militārās rūpniecības stiprināšanā.  

"Postimees" izanalizējis, ka pagājušā gadā aptuveni 90% no kopumā diviem miljoniem tonnu mangāna rūdas, kuru importēja uz Krieviju, veda caur ostām un pa dzelzceļu Igaunijā un Latvijā.

Kādas pārbaudes veic ostas stividors, lai pārliecinātos, kas galu galā saņems Latvijā pārkrauto mangāna rūdu?

Lapše skaidro: "Mangāna rūdai mēs veicam pilnu izpēti, sākot no tās izcelsmes vietas, gan arī tālākā nosūtīšanas ceļā, teiksim, ar kādiem paņēmieniem tā tiek nosūtīta un vai tie nav sankcionēti kuģi."

Viņš stāsta, ka arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde pievērš pastiprinātu uzmanību ostā pārkrautajām mangāna rūdas kravām. "Dokumenti vienmēr tiek pieprasīti sīki, smalki, detalizēti, un galu galā ir atzīts, ka, jā, viss ir kārtībā!"

Pārjautāju Lapšem, vai viņa pārstāvētais uzņēmums pārliecinājās, vai mangāna rūdas kravas, kas plūda caur "Rīgas ogļu termināli" uz Krieviju pēc tam nenonāca agresorvalsts militārajā industrijā?

"Mēs tādus datus ticamus, apstiprinošus vai noliedzošus, protams, ka nevaram no Krievijas iegūt,

bet tāpēc ir speciāli dienesti, kas to noteikti iegūs, jo stividoriem patiešām nav tādu resursu, lai mēs spētu trešajā vai ceturtajā kāda rūpniecības produkta pārstrādes ciklā noskaidrot, kur galu galā šī prece nonāk," saka SIA "Rīgas ogļu termināls" valdes priekšsēdētājs.

Šogad "Rīgas ogļu terminālī" mangāna rūdas kravas nav ienākušas un arī tuvākajos mēnešos, kamēr nebūs skaidrība par šī izejmateriāla iekļaušanu sankciju sarakstā, uzņēmums to nepārkraus.

"Ja turpmāk sankciju sarakstos šī produkta pēc padziļinātas izpētes nebūs, tad mēs varam skatīties, vai šo plūsmu atjaunot," saka Miķelis Lapše.

Rīgas brīvostas teritorijā Krievu salā mangāna rūdu pēdējos divos gados pārkrāvis vēl viens stividors – "KS Terminal".  

"Mēs esam mazs posmiņš, kā pastnieki, starptautiskās kravu plūsmās"

Savukārt Ventspils brīvostā ar mangāna rūdas pārkraušanu šajā laikā nodarbojas trīs uzņēmumi – "Eurohome Latvija," "Stena Line Ports Ventspils," kā arī Ventspils tirdzniecības osta, kas kopš 2022. gadā ir pārkrāvusi lielākos mangāna rūdas apjomus.

AS "Ventspils tirdzniecības osta" padomes loceklis un Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes vadītājs Ivars Landmanis Ventspils ostā stāsta: "Lūk, mangāna rūda ir aiz prāmja. Es nedomāju, ka prāmis būs. Un tad ir pie tilta tur projām." Ventspils Tirdzniecības ostas terminālis ir "tur, kalni ar šķeldu, tur ir dažādas kravas."

Ventspils Tirdzniecības ostu kontrolē šveicietis, advokāts Rūdolfs Meroni, un daļu uzņēmuma viņš pārvalda kā Aivara Lemberga krimināllietā arestētās mantas glabātājs.

Ventspils Tirdzniecības osta 2022. gadā apgrozīja 37 miljonus un nopelnīja vairāk nekā divus miljonus eiro.

"Nav tā, ka mangāna rūda būtu nenormāli prioritārā krava," saka Ivars Landmanis.

Landmanis gan precīzi nenosauc, cik lielu īpatsvaru apgrozījumā nodrošina mangāna rūdas pārkraušana.

Prioritāte šobrīd "ir sadarbība ar Centrālāziju" ar ogļu kravām.

Ventspils brīvostas termināļos pārkrautās mangāna rūdas daudzums ievērojami pieauga tieši pagājušā gadā un pērn bija teju miljons tonnu.

Vai uzņēmums redz, ka ir mangāna rūdas pieaugums, un ko par to domā Landmanis? Viņš atbild, ka "tad mums ir jāziņo par labību, tad mums jāziņo par jebkuru preci, kura nav iekļauta sankciju sarakstā. Tai pašā kara gadījumā varbūt arī lodīšu pildspalvas lodītes var izmantot. Mēs nevaram iedomāties, kur katru var izmantot militārām vajadzībām."

Landmanis stāsta, ka stividori visu informāciju par ostā ienākušajiem kuģiem ziņo muitai un robežsardzei.

"Kur mums aiziet – pie parlamentārās sekretāres Ārlietu ministrijā, pieklauvēt pie durvīm un pateikt – oi, mums kaut kas liekas aizdomīgs? Tā tas taču nav! Mēs ziņojam visu laiku," saka Ivars Landmanis. 

Vai Ventspils Tirdzniecības osta seko līdzi, kur tālāk nonāk pārkrautās mangāna rūdas kravas?

Ivars Landmanis skaidro: "Mums nav neviena tieša līguma ar Krieviju. Mēs strādājam ar starptautiskām loģistikas kompānijām, kas nodrošina šo kravu nogādāšanu no viena punkta uz otru. Mēs neko netirgojam, mēs esam mazs posmiņš, kā pastnieki, starptautiskās kravu plūsmās."

Viņš stāsta, ka ar šīm kravām tirgojas lieli koncerni ASV un Eiropā: "Tā izsekojamība, visticamāk, ir jāprasa loģistikas kompānijām."

Arī viņš piemin Krievijā bāzēto Čeļabinskas Elektrometalurģijas kombinātu: "Šādiem kombinātiem ir lieli sadarbības līgumi ar tām pašām Amerikas kompānijām, jo tiek piegādāta rūda, un pēc tam šie sakausējumi tāpat aiziet uz Ameriku, uz Japānu, uz Koreju, uz Luksemburgu. Krievijā arī, protams, paliek, jā."

Muitnieki šajos divos gados pieķēruši tikai vienu aizliegtu kravu

Lai gan mangāna rūda nav iekļauta Eiropas Savienības sankciju sarakstā pret Krieviju vai kādu stratēģiskās nozīmes preču sarakstā, muitnieku redzeslokā kravas, kuras plūst uz agresorvalsti, tik un tā nonāk.

Vai muitnieki ir atklājuši kādus pārkāpumus?

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine stāsta: "Kontroles, kuras mēs veicam, galvenokārt ir orientētas uz to, vai kādas personas, kuras ir pakļautas sankcijām, nav iesaistītas šajos pārvadājumos, un

tiktāl, cik mums ir bijusi iespēja pārbaudīt šo informāciju, mēs nekādus pārkāpumus neesam pagaidām konstatējuši."

Muitas pārvaldē informēja, ka sankciju sarakstā ir iekļauti vairāki citi metāli, kurus nedrīkst vest uz Krieviju, jo tos var izmantot militārā industrijā, piemēram, dabiskais magnija karbonāts, mangāna oksīdi, alumīnija hidroksīds, kā arī hroma oksīdi un hidroksīdi un citi.

Muitnieki šajos divos gados pieķēruši tikai vienu aizliegtu kravu un to nosūtījuši atpakaļ.

Savukārt, runājot par mangāna rūdu, muitas pārvaldes direktore stāsta, ka šādas kravas uz Krieviju tranzītā vestas arī pirms kara Ukrainā.

"Mēs neredzam, ka tas ir tāds milzīgs pieaugums. Tā, ka tas būtu trīs vai četras reizes pieaugums un tā tālāk. Ir pieaugums, bet tas nav sācies, iestājoties karam," saka Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Pēc viņas teiktā, mangāna rūdas kravas Latvijā ienāk no Brazīlijas, Dienvidāfrikas, Gabonas, Kirgizstānas, Ķīnas un Krievijas, bet kā saņēmēja valstis figurē Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna.

"Šīs preces nāca arī pirms kara. Un, ņemot vērā, ka šīs preces nav pakļautas sankcijām un nav arī stratēģiskas nozīmes preces, tad kontrole tiek īstenota parastajā kārtībā," viņa skaidro.

Vai muitnieki ir guvuši apstiprinājumu, ka mangāna rūdu Krievija izmanto militārā rūpniecībā?

Sandra Kārkliņa-Ādmine atzīst: "Mums diemžēl nav tādu apstiprinājumu, un Latvijā ir arī Valsts drošības dienests un citi dienesti, kas arī vērtē situāciju."

Viņa stāsta, ka muitniekiem pietrūkst zināšanu, lai analizētu mangāna rūdas tālāko pielietošanu militārām vajadzībām: "Mēs neesam tehnologi, un mēs nevaram pateikt, vai no šīs konkrētās preces ražo vienkārši metālu, ko izmanto mašīnbūvē, vai to var arī kaut kur citur izmantot. Droši vien, ja šādas indikācijas būs un Eiropā tas būs izvērtēts un pamanīts, tad šo preci iekļaus sankciju sarakstā."

Ārlietu ministrijā informēja, ka tā drošības dienestiem lūdz izvērtēt risku, vai mangāna rūdas kravas var izmantot militāro preču ražošanā.

Bet muitas pārvaldei Ārlietu ministrija uzdeva padziļināti pārbaudīt mangāna rūdas kravas un vai to preču kods atbilst mangāna rūdas ķīmiskajam sastāvam.

Ārlietu ministrijā skaidro, ka tā šobrīd meklē pierādījumus faktam, ka caur Latviju tranzītā vesto mangāna rūdu Krievija izmanto militāriem mērķiem.

Brīdī, kad šādus pierādījumus ministrija iegūs, tad varēs sagatavot priekšlikumu par preces iekļaušanu Eiropas Savienības sankciju sarakstos.

Tāpat Ārlietu ministrija februārī valsts iestādēm, tostarp dažādām ministrijām, lūdza sniegt priekšlikumus sankciju pastiprināšanai pret Krieviju un Baltkrieviju.

Latvijas Radio noskaidroja, ka ne Satiksmes, ne Ekonomikas ministrija, ne arī pati Ārlietu ministrija vēl pirms diviem mēnešiem nedomāja, ka mangāna rūda būtu jāiekļauj sankciju sarakstā.

Ja neizdotos panākt vienprātību par mangāna rūdas sankcionēšanu Eiropas Savienības līmenī, tad Ārlietu ministrija ir gatava atbalstīt arī nacionālu rīcību, aizliedzot šādas preces tranzītu un eksportu caur Latviju.

"Tomāti ir duālās izmantojamības prece? Frontē taču jāēd"

Vai ostās un stividoru uzņēmumos nostrādā kontroles mehānisms un tie spēj izvērtēt, vai mangāna rūdu Krievija izmanto militāriem mērķiem?

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs, kurš cita starpā atbild par mārketinga un attīstības jautājumiem, atbild: "Ostā ir pat izveidots atsevišķs departaments – Drošības un riska pārvaldības departaments, kurš faktiski seko līdzi, lai ostas sadarbības partneri nebūtu pakļauti sankcijām."

Nākamais kontroles mehānisms ir stividoru rokās.

"Uzņēmēji ļoti rūpīgi pārbauda visus transporta ķēdē iesaistītos uz sankciju riskiem, un, ja kompetentās iestādes to ir atstājušas kā brīvu nišu, tad uzņēmēji arī uzticas šīm kompetentām institūcijām. Ja simti vai tūkstoši cilvēku, kuri pārbauda uz sankciju riskiem un izstrādā šīs sankciju politikas, es neticu, ka viņi pēkšņi ir palaiduši garām mangāna rūdu nepamanītu. Nu tā tas vienkārši nenotiek. Ja viņi iekļaus viņu (rūdu), tad ir skaidrs – kuģi vairs no šejienes ar rūdu neies," saka Udodovs.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš netic, ka mangāna rūda sankciju sarakstam paslīdējusi garām neuzmanības dēļ.

"Tas pats mangāna oksīds, cik es zinu, tur ir. Tas nozīmē, ka tātad vērtējums bija. Ja mēs runājam par metalurģiju un metāla rūpniecību, tad šeit kardināli ķīmijā un procesos nekas nav mainījies, un noteikti, ka desmitgadēm, ja ne simtiem gadu. Tas nozīmē, ka tas, kas no kā tiek ražots, ir puslīdz skaidrs. Es neticu, ja tas būtu kardināli un būtiski, un kāds to būtu palaidis garām," saka Ansis Zeltiņš.

Arī attiecībā uz duālās pielietojamības precēm Zeltiņš ir skeptisks, sakot, ka tās nevar noteikt, balsoties uz emocijām.

"Jautājums: tomāti ir duālās izmantojamības prece? Frontē taču ir jāēd.

To nevar novest līdz absurdam. Jebkuras preces kategorijā, tai skaitā stratēģiskās izmantojamības, tai skaitā duālās izmantojamības – vai nu tā ir, vai nav. Tas stāsts nevar bāzēties uz to, vai Zeltiņš domā, ka tomāti ir duālās pielietojamības prece. Tas ir absurdi. Šajā ziņā, lai kaut ko kontrolētu un pārbaudīt, kritērijiem ir jābūt skaidriem, tie nevar balstīties uz emocijām."

Faktu, ka mangāna rūdas tranzīta apjoms kara gados ievērojami pieauga, statistikas datos redzēja daudzi – sākot no muitas pārvaldes, ministriju ierēdņiem un beidzot ar uzņēmumiem, kas nodrošina tranzītu, tomēr proaktīva rīcība nesekoja.

To, ka rūdu Krievija izmanto ne tikai civiliem mērķiem, bet arī militārās tehnikas stiprināšanai, tranzīta plūsmā iesaistītie, visticamāk, varēja nojaust, bet, kamēr prece nav pakļauta sankcijām, vismaz biznesa pusē par to skaļi trauksmi neceļ.

Latvijas Radio jautāja Ivaram Landmanim, cik lielu finansiālu iespaidu mangāna rūdas iekļaušana sankciju sarakstā, par ko patlaban notiek karstas diskusijas gan Latvijā, gan Eiropas līmenī, nozīmēs pašmāju tranzīta biznesam.

"Jāuztur ir visa ostu infrastruktūra, jo tas kravu apjoms, kas iet caur Krieviju, kaut vai uz Centrālāziju, vai uz to pašu Krieviju nodrošina šobrīd ostas uzturēšanu, kas valstij neizmaksā neko. Ja šo aizslēdz, ja valsts to pati izdara, tad sanāk atvērt budžeta maku, jo dzelzceļu mēs aiztaisīt nevaram, jo tā ir militārā mobilitāte. Tāpat ostas ir militārā mobilitāte," skaidro Ivars Landmanis.

Latvijas Nacionālajā militārās mobilitātes plānā norādīts, ka transporta attīstības prioritātēs patiesi ir pieminēta gan dzelzceļa, gan ostu infrastruktūra. Tomēr dokumentā arī norādīts, ka no aizsardzības nozares skatupunkta Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā ir redzami būtiski trūkumi.

Latvijai nepieciešams pāriet uz Rietumu sliežu platumu, kas ir šaurāks, lai varētu sliežu ceļus savienot ar Rietumeiropas partneriem. Drošības apdraudējumu rada arī Latvijas dzelzceļa vadības sistēmas un mūsu rīcībā esošā ritošā sastāva turpinātā savienojamība ar Krievijas dzelzceļa vadības tīklu.

"Jāsabalansē ekonomika un morāle"

Latvijas Radio Landmanim arī jautāja, vai biznesa intereses var likt augstāk par morālo aspektu.

"Uzburts ir tas, ka no mangāna rūdas uzreiz mēs ražojam stobrus. Nu nav tā," atbildi iesāk Ivars Landmanis.

"Daļēji ir pieļaujams, ka tas tā varētu būt. Bet man liekas, ka ir jāsabalansē ekonomika valstī un šī morāle, jo, ja mēs apskatāmies, kas notiek tajā pašā Ukrainā, tad mēs redzam gāzes tranzītu no Krievijas uz Eiropu, kas vēl joprojām notiek. Ukrainai tāpat ir vajadzīgs uzturēt ekonomiku," viņš klāsta.

Ventspils brīvostā pērn mangāna rūdas kravas veidoja apmēram 10% no kopējā kravu apjoma. Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Udodovs aplēsis – ja mangāna rūdu iekļaus sankciju sarakstā, tad ostu pārvaldei ieņēmumos ies secen trīs līdz četri miljoni eiro gadā. 

"Gadījumā, ja tiek pārtraukta preču plūsma ar austrumiem, un ar to mēs saprotam arī Centrālāziju, tad ietekme ir mērāma piecu līdz septiņu miljonu eiro gadā apmērā," lēš Igors Udodovs.

Viņš stāsta, ka Ventspils brīvostā patlaban apmēram puse no preču eksporta un tranzīta kravām plūst austrumu virzienā.

"Lauksaimniecības preces. Tur ir dažādas. Ne tikai labība. Varētu būt arī dažādas spiestās eļļas, vai uz Krieviju iet atpakaļ palmu eļļas, kas tiek izmantotas pārtikas rūpniecībā," stāsta Udodovs.

Satiksmes ministrijā informēja, ka pērn kravu pārvadājumos caur Krievijas starpvalstu robežpunktiem pārliecinoši dominēja mangāna rūda.

Pa dzelzceļu uz Krieviju pērn aizvesti 1,4 miljoni tonnu mangāna rūdas un 6% kravu vedis valsts uzņēmums "LDz Cargo".

Krietni mazākā apjomā tranzītā pa sauszemi vesti graudi un graudu pārstrādes produkti, sēklas un augļi, augu eļļas, alkohols, ķīmiskās kravas, nafta un naftas produkti, melnie metāli, minerālvielas, minerālmēsli un kokmateriāli.

Salīdzinot šo produktu kravu plūsmas apjomu caur Latviju uz Krieviju pirms kara Ukrainā un šajos vairāk nekā divos kara gados, secināms, ka mangāna rūdas apjoms pieaudzis trīs reizes.

Pieaugumu var novērot arī ķīmisko kravu segmentā, bet apmēram uz pusi krities graudu, naftas un naftas produktu kravu apjoms. Tāpat būtiski arī sarukušas minerālvielas un minerālmēsli. No kravu plūsmas akmeņogles pazudušas pavisam.

Lai gan pagaidām neviens no šiem produktiem nav sankcijām pakļauts, tas nenozīmē, ka šīs kravas nevarētu nonākt aizliegto preču sarakstā, jo Eiropas Savienība regulāri vērtē, kā ierobežot Krievijas ekonomiskās un militārās spējas.

Krievijas kara industrijai par mangāna rūdu svarīgākas ir augstās tehnoloģijas

Lai noskaidrotu, cik nozīmīgs izejmateriāls Krievijas militārai industrijai ir mangāna rūda, kas vairāk nekā divus gadus, kopš Krievija izvērš agresīvu, pilna mēroga karu Ukrainā, aizvien nav iekļauta sankciju sarakstā, Latvijas Radio tikās ar Juri Maklakovu, atvaļinātu ģenerālmajoru, bijušo Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieri.

"Militārai industrijai ir nepieciešams ļoti liels apjoms daudz dažādu izejmateriālu. Un tas ir viens no tiem," skaidro Juris Maklakovs.  

"Ir nepieciešams arī titāns, alumīnijs, daudz un dažādi dārgmetāli tai skaitā. Šīs izejvielas ir vajadzīgas, lai nostiprinātu kādas kvalitātes, padarītu metālu cietāku vai padarītu to vieglāku – kā alumīnijs aviācijā."

Maklakovs stāsta, ka Krievija šajos vairāk nekā divos gados ir ievērojami palielinājusi ražošanu un militāro budžetu, un tas atspoguļojas arī mangāna rūdas importa pieaugumā.

"Palielinājums iet uz bruņutehniku. Tur, kur nepieciešama tērauda kvalitāte, tur sāk iet mangāna rūda, jo ir iznīcināts ļoti liels apjoms bruņutehnikas. To materiālu apjoms un daudzums, kas tiek izmantots, ir ļoti plašs.

Ja mēs sāksim, tad ir jāapstādina jebkurš metāls, jebkurš izejmateriāls, kuru nav Krievijā, imports," saka Maklakovs.

Viņš akcentē, ka Krievijas militārajai mašinērijai mangāna rūda kā izejmateriāls nav pats svarīgākais. Kara industrijai svarīgas ir augstās tehnoloģijas.

"Tas ir pats nepieciešamākais, kam būtu vajadzīgs ierobežojums, jo tas iet uz raķetēm, lidmašīnām, uz droniem, tas iet uz visām lietām, kas padara Krieviju daudz, daudz spēcīgāku," Maklakovs.

Viņaprāt, mangāna rūdas tranzīta pieaugumu vajadzēja pamanīt nevis Latvijā ministriju ierēdņiem, kuriem trūkst zināšanu izejmateriālu izmantošanā kara laukā, bet gan Eiropas Komisijas ekspertiem.

"Mēs konstatējam, ka viss ir likumīgi, jo Eiropas Savienība ir uzlikusi sankcijas tādas un tādas. Tad varbūt Eiropas Komisijā bija nepieciešams nozīmēt atbildīgos institūciju cilvēkus, kuri seko, kas tiek eksportēts uz Krieviju, kā tas ir saistīts ar kara vai militāro rūpniecību un kur ir jānospiež kaut kādi punkti, lai novērstu turpmāko šo darbību," saka Maklakovs.  

Uz jautājumu, vai mangāna rūda būs pēdējais izejmateriāls, kas paslīdējis garām plašajam sankciju sarakstam, Maklakovs atbild: "Viennozīmīgi nē. Mēs atradīsim ļoti daudz.

Bet to, ko es saku, kas ir primāri – tās ir augstās tehnoloģijas, jo Krievija līdz 2022.gadam ir pilnīgi visu pirkusi. Ja mēs paskatāmies uz lielām raķetēm un jaunajām raķetēm ar hiperskaņu, tad tur tiek izmantotas tehnoloģijas, kas tiek ražotas ārpus Krievijas".

Jautāts, vai būtībā visa pārējā pasaule palīdz Krievijai šajā ziņā, Maklakovs atzīst: "Protams. Ja mēs paskatāmies uz tehnoloģiju ražošanu, tad lielākie ražotāji ir Taivāna un Amerikas Savienotās Valstis."

Viņš ir pārliecināts, ka, pat ja Eiropas Savienībā aizliegs mangāna rūdas kravu plūsmu, Krievija atradīs ceļus, kur to transportēt.

"Es apskatījos, Dienvidāfrika ir lielākais ražotājs. Vai tad viņi neatradīs, kā pa taisno no Dienvidāfrikas pāri okeāniem šo mangāna rūdu nogādāt? Viņi atradīs. Sākām sarunu, politiķi pieņem lēmumu. Lai tas ir politiskais lēmums, bet tas neatrisinās to, ka Krievijai nebūs šīs mangāna rūdas," norāda Maklakovs.

Par to, vai politiķi gan Latvijā, gan Eiropā labprāt pieņem lēmumus, kas lielā mērā ietekmē uzņēmējdarbību, Latvijas Radio jautāja militāro jautājumu analītiķim, Nacionālo bruņoto spēku rezerves kapteinim Mārtiņam Vērdiņam.

Viņš ir pārliecināts, "ka izlūkdienesti ir informējuši attiecīgo valstu valdības par to, kādas kravas, kuras svarīgas, kuras nesvarīgas. Tas ir zināms, un nākamais ir jautājums, ko politiķi ar šo informāciju dara".

Vai mangāna rūdas gadījumā var secināt, ka ir pieņemts zināšanai un pieņemts lēmums, ka šo konkrēto izejmateriālu sankcijās līdz ar citiem neiekļauj?

Mārtiņš Vērdiņš: "Varbūt. Ja mēs gribam to jautājumu skatīt juridiskā un morāli ētiskā plāksnē, tad to var darīt un tas ir jādara, un tur es pilnīgi piekrītu tiem aktīvistiem, kas mēģina pilnīgi gulties uz sliedēm."

Vērdiņš mudina apdomāt, vai šo lēmumu rezultātā kaut kas būtiski mainīsies.

"Var pateikt to, ka Krievijai, iespējams, palielināsies izmaksas, kas ir saistītas ar mangāna rūdas importēšanu, un varbūt palielināsies pārkraušanas laiks – paliks dārgāk un ilgāk. Bet, ņemot vērā ģeogrāfiju, kur rodas mangāna rūda, to būtiski varētu ietekmēt liela, starptautiska koalīcija, kurā piedalās, tai skaitā, Dienvidamerikas valstis, Āfrikas valstis un Ķīna. Ja mēs spētu panākt šādu koalīciju, tad kaut kas mainītos," saka Vērdiņš.