Augļu un dārzeņu audzētāji bažīgi par nākotni pēc samazinātās PVN likmes atcelšanas

Asas diskusijas radījusi valdības vēlme no nākamā gada 1. janvāra nesaglabāt samazināto 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi augļiem un dārzeņiem. Lauksaimnieku pārstāvji uzsver, ka samazinātais PVN ne tikai ļāvis samazināt cenas, bet, kas daudz svarīgāk, ļāvis arī apkarot ēnu ekonomiku, ar ko valsts neveiksmīgi cīnījās jau kopš 90. gadiem.

ĪSUMĀ:

  • Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija: Samazinātā PVN likme devusi pozitīvus rezultātus.
  • Prognozē, ka līdz ar PVN likmes pieaugumu pieaugs arī dārzeņu un augļu cenas veikalos.
  • Samazinātās PVN likmes atcelšana varētu likt daudziem aizdomāties, vai audzēšana vispār atmaksājas.
  • Ražotājiem jau šogad enerģētikas krīzes dēļ bijis grūti "savilkt galus".
  • LU lektore: Turīgas Eiropas valstis samazina PVN likmi pārtikai pat krietni plašākā klāstā.

Turpinās diskusijas par valdības vēlmi no nākamā gada 1. janvāra atcelt samazināto PVN 5% apmērā augļiem un dārzeņiem
00:00 / 04:15
Lejuplādēt

Biedrības "Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija" valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems, kurš pārstāv vairumtirgotāju bāzes, vērtēja, ka samazinātā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem līdz šim bijis efektīvs līdzeklis cīņā ar ēnu ekonomiku.

"Mēs Latvijā nevaram visu gadu nosegt ar vietējiem augļiem, dārzeņiem. Mums pavasarī vienalga kaut kāds periods ir, kad mums ir jāieved gan kartupelis, bieži vien sīpols, burkāns, biete vai kāposts, un tāpēc šis imports vienmēr ir bijis un arī būs. Arī tagad, ja uzcels to PVN augšā, tas imports, protams, būs mega liels un vienkāršāk būs nopirkt Polijas tirgū, atvest un pārdot, un pateikt, ka es izaudzēju savā saimniecībā," pauda Jaunzems. "Šī samazinātā likme ir devusi pozitīvu rezultātu, un mēs uzstājam uz to, ka tas ir jāturpina.

Ja mēs atgriežamies pie paaugstinātas likmes, šobrīd tie ir 16%, pirmkārt, ko mēs redzam, tā būs cena augļiem un dārzeņiem veikalu plauktos klāt par 15 – 20%."

Biedrības "Latvijas dārznieks" valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš stāstīja, ka nozarē jau līdz šim trūcis naudas investīcijām, bet samazinātās PVN likmes atcelšana liks domāt, vai audzēt augļus un dārzeņus vispār atmaksāsies.

"Man ir bail, ka mēs sagrausim nozari. Šis samazinātais PVN ļoti sakārtoja naudas plūsmu, pieauga darba algas un arī pieauga vairāk pretendentu uz kādiem projektiem. Un šogad enerģētiskās krīzes dēļ daudziem ražotājiem jau bija problēmas savilkt galus, jo atbalsts bija minimāls," sacīja Bērziņš. "Daudzi ražotāji domā – ieguldīsim lielu naudu noliktavas uzturēšanā, klimata uzturēšanā, bet vai mēs pēc tam šo naudiņu dabūsim atpakaļ? Diezgan maz investē siltumnīcās. Lietuvieši ir uzbūvējuši pagājušajā septiņgadē ar Eiropas atbalstu pie 30 hektāriem, mēs dažus hektārus. Bet arī lielākā daļa dārzeņu audzētāju jau ir cilvēki gados, un jaunā maiņa nāk ļoti pieticīgi.

Nu, īsi sakot – ražošana samazināsies, imports pieaugs, pelēkais tirgus parādīsies. Ja mūsu valsts rēķina, ka mums ir izdevīgāk uzturēt kādas kaimiņvalsts lauksaimniekus, nu tad – ar dievpalīgu!"

Lektore: Turīgas valstis pārtikai mēdz piemērot pazemināto PVN likmi

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas un fakultātes lektore Līga Leitāne vērtēja, ka PVN lielums vistiešākajā veidā ietekmē katru pircēju. Tieši tāpēc daudzās Eiropas valstīs PVN likme pārtikai ir samazināta.

"Nodoklis ir tas, kas paaugstina reālo gala cenu konkrētajam patērētājam. Šajā situācijā tie cilvēki, kuri ir visneaizsargātākie, kuriem ir ierobežoti arī finanšu līdzekļi, protams, ka līdz ar to viņu dzīves līmenis ar 1. janvāri šī apstākļa dēļ kaut kādā mērā samazināsies.

Tomēr ir jāpaskatās arī uz Eiropas valstīm, kuras ir krietni turīgākas, krietni labākā dzīves līmenī. Viņas tieši pārtikai pat krietni plašākā sortimentā piemēro pazemināto PVN likmi.

Tātad tas nozīmē, ka rūpes par sabiedrību, par cilvēkiem, par tautu tomēr pastāv. Un, ja mēs rīkojamies pretēji, tad faktiski ceļam uz augšu pārtikas cenas, kas jau tāpat ir pietiekami liela procentuāla daļa no visiem izdevumiem. Tas nav tas rādītājs, pēc kura vajadzētu tiekties," skaidroja Leitāne.

Valdība nozarei piedāvā 3 miljonus eiro investīcijām. Bērziņš pastāstīja, ka Latvijā ir 500 saimniecību ar 8000 hektāru augļu dārzu un 3000 hektāru dārzeņu, kas maksā nodokļus. Lai ražošanu saglabātu, ar 3 miljoniem būs par maz, bet, ņemot vērā klimata pārmaiņas pasaulē, Latvijai augļu un dārzeņu audzēšanā varētu būt lielas perspektīvas. 

KONTEKSTS:

Samazināto PVN likmi 5%, nevis 21%, apmērā svaigiem dārzeņiem, ogām un augļiem uz pilotprojekta laiku ieviesa 2018. gadā.

Zemkopības ministrija (ZM) secināja, ka projekts ir veiksmīgs, bet Finanšu ministrija uzskatīja, ka tas nav sekmīgs un ZM aprēķini par pozitīvo ietekmi ir interpretēti maldīgi. Tomēr valdība vienojās saglabāt samazināto PVN līdz 2023. gadam.

Veidojot nākamā gada budžetu, vairs nav plānots saglabāt samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem. Panākta vienošanās atvēlēt papildu 3 miljonus eiro, lai palīdzētu augļu un dārzeņu ražotājiem, – tie būs paredzēti investīcijām konkurētspējas un eksportspējas celšanā.

Biedrība "Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācija" paziņojumā medijiem šo lēmumu nosauca par "spļāvienu sejā" vietējiem zemniekiem, vietējās produkcijas patērētājiem, kā arī tirgotājiem, "kas ilgstoši cīnījušies ar negodprātīgiem ēnu ekonomiku atbalstošiem konkurentiem".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti