ĪSUMĀ:
- FM vēlas ar nacionālo attīstības banku veicināt kreditēšanu.
- "Altum" vadītājs atturas runāt par iešanu kreditēšanas jomā.
- Mazās vietējās bankas aizstāv savas intereses, finanšu nozare norāda – ar kreditēšanu nav tik slikti.
- Saeimas deputāti diskusiju par nacionālo banku turpinās ar pētījumu datu analīzi.
Ar nacionālo attīstības banku grib veicināt kreditēšanu
"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" tika izveidota 2014. gadā, apvienojot Latvijas Garantiju aģentūru, Lauku attīstības fondu un Hipotēku banku, ko pārdēvēja par attīstības finanšu institūciju "Altum".
Par Hipotēku bankas pārveidošanu par attīstības institūciju, kas nodarbotos tikai ar valsts palīdzības programmām uzņēmējiem un lauksaimniekiem, pirms tam tika runāts jau gadiem.
Pēc trīs iestāžu apvienošanas pakāpeniski "Hipotēku banka" pārveidota, bankas komerciālā darbība pārtraukta un komercdaļa nodota privātajā sektorā, nodrošinot pāreju no bankas uz finanšu institūcijas statusu.
Finanšu tirgus trūkumi, kreditēšanas problēmas un ar tām saistītā Latvijas uzņēmumu bremzētā attīstība – šo problēmu risināšanai parlamentā jau pērn sāka apspriest ideju par nacionālo attīstības banku.
Latvijā kādreiz tāda bija Hipotēku un zemes banka, kas neizturēja kreditēšanas burbuli, un neilgi pēc lielās finanšu krīzes daļu no šīs bankas pārveidoja par attīstības finanšu institūciju "Altum". Pērn rudenī radās ideja "Altum", ņemot vērā tās labo kredītreitingu, atkal pārveidot par attīstības banku.
Finanšu ministrija tam pamatojumu redz datos, ka astoņu gadu laikā Latvijas uzņēmumu pašu kapitāls ir pieaudzis par 60%, bet saistības, tajā skaitā aizņēmumi, samazinās. Lietuvā un Igaunijā abi šie rādītāji ir būtiski augstāki.
Latvijai jātiek tam līdzi, kādēļ būtiski pazemināt kredītu procentu likmes un veicināt kreditēšanu valstī, pauda Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
"Pamatā problēma ar banku finansējuma pieejamību ir tā, ka banku kredītu piedāvājums ir ierobežots, un bankas varbūt ir gatavas izsniegt drošus aizdevumus lieliem uzņēmumiem, bet mazo un vidējo uzņēmumu segments ir ar, teiksim, būtiskiem finanšu pieejamības ierobežojumiem," skaidroja Rutkaste.
Miezainis savukārt pauda, ka "ļoti konservatīva kreditēšanas politika sākusies pēc 2008. gada, līdz ar to Latvija būtu tikai ieguvēja no daudz konkurējošāka kreditēšanas sektora, ko redzam arī Lietuvā."
"Altum" vadītājs atturas runāt par iešanu kreditēšanas jomā
"Altum" attīsta dažādas atbalsta, aizdevumu un garantiju programmas, savukārt nevar iejaukties kreditēšanas jomā, piemēram, pārfinansējot banku izsniegtos kredītus.
Iespēju "Altum" darbību paplašināt ar kredītiestādes funkcijām kā vienu no iespējamiem risinājumiem redz Finanšu ministrija (FM). Tiesa gan, par iespēju "Altum" kļūt par klasisku kredītiestādi izskanējuši brīdinājumi, ka tas nozīmētu grūti prognozējamus valsts budžeta līdzekļu riskus, ja finanšu sektorā rastos kādas krīzes situācijas.
Pašlaik "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš atturējās runāt par iešanu kreditēšanas jomā un stāstīja, ka "Altum" turpina attīstīt dažādas papildu programmas uzņēmējdarbības atbalstam.
"Novembrī piedāvājām jaunu programmu lauksaimniekiem apgrozāmiem līdzekļiem. Ļoti agresīvu, ar zemām prasībām pret nodrošinājumu utt. Šobrīd redzam, ka ir trāpīts desmitniekā. Notika pieteikšanās milzu ātrumā. Ir iesniegti pieprasījumu par 40 miljoniem eiro, katrs pieprasījums ap 100 000 eiro. Tā kā tie nav tikai daži lielie, bet ļoti daudzi," stāstīja Bērziņš.
Mazās vietējās komercbankas aizstāv savas intereses
Pret nacionālas attīstības bankas izveidi iebilda mazāko komercbanku pārstāvis – "Signet Bankas" vadītājs Roberts Idelsons. Aizstāvot savu nozari, viņš uzskata, ka atbilstoši Lietuvas Šauļu Bankas piemēram arī Latvijā būtu jāļauj audzēt muskuļus mazajām, vietējām komercbankām.
"Ja skatāmies uz kaimiņvalstīm, kāpēc tur konkurence varbūt ir lielāka. Nevis tāpēc, ka banku ir vairāk, bet spēcīgas vietējās bankas. Mums pašiem šeit jādara darbs.
Mēs darām savu darbu kā privātais sektors, bet līdz šim pieņemtie lēmumi neveicina vietējā kapitāla banku attīstību," sprieda Idelsons.
Auditorkompānijas "Ernst&Young" ziņojums pēc uzņēmēju un banku aptaujāšanas liecinot, ka kreditēšanas problēma ir nedaudz pārspīlēta, norādīja Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis. Banku dati apliecinot, ka arī reģionos ar labiem projektiem problēmu nebūs.
"Pārāk ātri konstatējam, ka mums ir tirgus nepilnība, tāpēc iesim ar valsts fondiem. Tas ne vienmēr atbilst patiesībai!" norādīja Brazovskis.
Diskusija nav sasteidzama un turpināma ar pētījumu datu analīzi, pēc viedokļu uzklausīšanas piekrita Saeimas Budžeta komisijas vadītāja vietnieks Andris Šuvajevs no "Progresīvajiem".
"Klausoties šodienas diskusiju, ir skaidrs, ka fiksējam tirgus nepilnības, bet jūtu, ka soļi par risinājumiem ir diezgan strīdīgi," sacīja deputāts.
KONTEKSTS:
Ideja valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum" startēt banku jomā vairākkārt pieminēta saistībā ar nepietiekamo konkurenci kreditēšanas jomā. Ir labi priekšnoteikumi, lai tā rīkotos, iepriekš norādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības".
Idejai "Altum" pārveidot par banku šķēršļus nesaskata lielākais akciju turētājs Finanšu ministrija un Latvijas Banka. Taču process iestādes pārveidei būtu ļoti precīzs un laikietilpīgs. Lai "Altum" pārveidotu par banku, nepieciešams biznesa plāns, kapitāla piesaistes plāns pirmajiem trīs gadiem, lai sagatavotu bankas licences pieteikumu Eiropas Centrālajai bankai.
"Altum" 40% akciju turētāji ir Finanšu ministrija (FM), 30% – Ekonomikas ministrija (EM) un 30% – Zemkopības ministrija (ZM).
