Importa aizliegums attiecas uz kartupeļiem, tomātiem, sīpoliem, šalotēm, ķiplokiem, puraviem un citādiem sīpolu dārzeņiem, galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, kolrābjiem, lapu kāpostiem un tamlīdzīgiem pārtikas kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem.
Tāpat importa aizliegums attieksies uz gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem vai atdzēstiem dārzeņiem; saldētiem, īslaicīgai glabāšanai iekonservētiem un kaltētiem dārzeņiem, pākšaugiem. Nevarēs importēt arī manioku, niedru marantu, salepu, topinambūrus, batātes un tamlīdzīgas saknes un bumbuļus ar augstu cietes vai inulīna saturu.
Vēl importa aizliegums attieksies uz kokosriekstiem, Brazīlijas riekstiem, Indijas riekstiem un citādiem riekstiem, banāniem, datelēm, vīģēm, ananāsiem, avokado, gvajavēm, mango un mangostāniem, citrusaugļiem, vīnogām, melonēm un papaijām, āboliem, bumbieriem un cidonijām, aprikozēm, ķiršiem, persikiem, plūmēm un citiem svaigiem augļiem un ogām, tostarp mellenēm; tāpat nevarēs ievest saldētus, konservētus un žāvētus augļus un riekstus, kā arī citrusaugļu vai meloņu un arbūzu mizas.
Noteikts arī, ka Latvijā no Krievijas nedrīkstēs ievest kviešus, kviešu un rudzu maisījumus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo un griķus.
Importa aizliegums attieksies arī uz miltiem un granulām no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, klijām, cietes ražošanas atlikumiem un tamlīdzīgiem atlikumiem, cukurniedru raušiem un citiem cukura ražošanas atkritumiem, drabiņām vai šķiedeņiem, eļļas raušiem no sojas pupiņām, zemesriekstu eļļām, kokvilnas sēklām, linsēklām, rapšu sēklām, kokosriektiem vai palmu riekstiem.
Tāpat nevarēs ievest vīnogu nogulsnes, augu izcelsmes materiālus un augu atkritumus, atliekas, blakusproduktus un izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā.
Noteikumu anotācijā teikts, ka Latvija kā Krievijas robežvalsts cenšas panākt pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, un Latvijas iniciatīva aizliegt lauksaimniecības un lopbarības produkt importu no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī no citām trešajām valstīm, ja attiecīgie produkti ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes, ir papildu elements kopējai Eiropas Savienības sankciju politikai.
"Līdz šim izvēle un ētiskā rīcība ir bijusi atstāta uzņēmumu ziņā, bet, ievērojot valsts drošības aspektus, rīcība, kas pamatojas uz morāliem apsvērumiem, ir jānosaka valsts līmenī. Lauksaimnieku sabiedrība ir publiski paudusi neapmierinātību ar Latvijas attiecību turpināšanu ar agresorvalsti un vēlmi izbeigt jebkuras attiecības ar to, tostarp izmantot tās produktus cilvēku un dzīvnieku patēriņā," teikts noteikumu anotācijā.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) valdības sēdē pauda, ka sākotnēji Latvijā aizliegto Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produktu sarakstā bija plānots iekļaut tikai graudaugus, bet pēc sarunām ar Latvijas lauksaimniekiem šī saraksta tvērumu nolemts paplašināt.
Tiesa, tas neietver virkni citu augu izcelsmes produktu, kā arī dzīvnieku izcelsmes produktus, taču ir iespēja sarakstu paplašināt, piebilda Krauze.
Noteikumi ar aizliegtajiem produktiem stāsies spēkā 2024. gada 8. martā.
Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta informāciju lopbarības produktus, tostarp graudaugus, un lopbarības izejvielas Latvijā ieveda kopumā 16 uzņēmumi. No tiem deviņi ir uzņēmumi, kuru darbības veids ir saistīts ar loģistikas nodrošināšanu, un septiņu uzņēmumu darbības veidi ir saistīti ar vairumtirdzniecību un noteiktu produktu ražošanu – lauksaimniecisko ražošanu, dzīvnieku barības ražošanu.
Noteikumu virzītāji atzina, ka, ieviešot lauksaimniecības un lopbarības produktu aizliegumu, potenciāli varētu sadārdzināties lopbarība. Saskaņā ar nozares sniegto informāciju, izmantojot lopbarībā Krievijas un Baltkrievijas izejvielas, barību var saražot vidēji par 15–50 eiro tonnā lētāk.
KONTEKSTS:
Saeima šā gada 22. februārī steidzamības kārtā divos lasījumos akceptēja Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegumu Latvijā vismaz līdz 2025. gada jūlijam. Valdībai 14 dienu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas noteikumos bija jānosaka konkrētu produktu saraksts, kurus ievest Latvijā ir aizliegts.
