Āfrikas cūku mēra skartajām saimniecībām sarežģīti atgriezties nozarē

Āfrikas cūku mēris Latvijā plosās jau devīto gadu, taču arvien slimība ik gadu nonāk arī cūku audzētāju saimniecībās. Jauns gadījums konstatēts nelielā piemājas saimniecībā Madonas pusē, tādēļ Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saimniecībām atgādina par rūpīgu biodrošības pasākumu ievērošanu. Tikmēr tie, kas ar slimību saskārušies iepriekš, arvien cīnās ar sekām, jo šiem audzētājiem ir sarežģīti atgriezties nozarē.

Āfrikas cūku mēra skartajām saimniecībām sarežģīti atgriezties nozarē
00:00 / 03:11
Lejuplādēt

Āfrikas cūku mēris šajā nedēļā konstatētas piemājas saimniecībā Madonas novada Ļaudonas pagastā. Slimība laboratoriski apstiprināta nereģistrētai mājas cūkai.

"Par šo gadījumu ziņoja veterinārārsts pēc tam, kad tā ārstēšana nebija efektīva un dzīvnieks bija nobeidzies ar samērā raksturīgām klīniskām Āfrikas cūku mēra pazīmēm. Šajā gadījumā novietne bija reģistrēta, bet pati cūka nebija, proti, ne pārdevējs, ne pircējs, pavasarī iegādājoties sivēnu, nebija par to paziņojis Lauksaimniecības datu centrā.

Pārbaudot novietni, biodrošība nebija kritiskā stāvoklī, bet iespējamie saslimšanas iemesli ir kaut kādu dārzeņu izbarošana cūkai no lauka.

Taču gan Madonas novadā, gan pašā Ļaudonā ir arī ļoti tuvu konstatēti slimības gadījumi meža cūkām," klāstīja PVD Dzīvnieku infekcijas uzraudzības daļas vadītājs Mārtiņš Seržants.

Ventspils novada Vārves pagasta saimniecībā "Oši" cūku mēris tika konstatēts pirms diviem gadiem. Saimniekam Raitim Krūmiņam nācās likvidēt ap 2000 cūku ganāmpulku, vienlaikus saimniecībā īstenoti Eiropas Savienības finansēti projekti. Saimniecība tikai pēc gada saņēma arī valsts kompensāciju. Patlaban darbu cūkkopības nozarē "Oši" vēl nav atsākuši, un saimnieks lēsa, ka, atsākot pilna cikla cūkkopību, pirmie ieņēmumi varētu būt vien pēc gada.

"Ne PVD, ne man pašam nav īsti skaidra skaidrojuma, kā tas mēris tolaik ienāca saimniecībā. Ja klasiski tas notiek pie ārdurvīm, tad manā gadījumā tas tika konstatēts fermas vidū dziļākajā aizgaldā.

Līdz ar to tas ir tāds jautājums, kas šobrīd kavē saņemt drosmi, lai atsāktu, jo nevaru tagad droši pateikt, ka būs labāk.

Šobrīd ferma ir tukša, bet lielas cerības lieku uz vakcīnu, kuru varētu izstrādāt Eiropā vai pielāgot citur radītu vakcīnu," stāstīja Krūmiņš.

Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece norādīja, ka nozare ilgstoši sadzīvo ar spriedzi par slimības riskiem, kuru palielina katrs uzliesmojums. Madonas pusē lielu saimniecību gan patlaban nav. Lejniece papildināja, ka cūkkopība šobrīd ir ļoti naudietilpīga nozare.

"Protams, ka katrs šis gadījums ir satraucošs un nav starpības, vai tā ir liela vai maza cūku novietne. Tas nav tikai cūku mēris nozarē, jo divi iepriekšējie gadi mums bija ar kopējo Eiropas cūkgaļas krīzi, kad ir vairākas komponentes ar mīnus zīmi un Āfrikas cūku mēris tajā skaitā. Jā, kopējais cūku skaits Latvijā [kopš 2014. gada] ir samazinājies zem 300 tūkstošiem un arī sivēnmāšu skaits ir samazinājies no 30 000 uz 21 000," klāstīja Lejniece.

Biodrošība ir jāievēro ikvienā saimniecībā Latvijā, kurā tiek turētas mājas cūkas, neatkarīgi no to skaita. Šogad slimība konstatēta jau sešās mājas cūku novietnēs – Gulbenes, Madonas un Krāslavas novados. Pērn visa gada laikā Āfrikas cūku mēris tika konstatēts sešās novietnēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti