Latvijas Lauku konsultāciju centra Augkopības konsultants Andris Skudra norādīja, ka šajā sezonā Vidzemes un Latgales pusē sliktāk pārziemojuši ziemāji un daļā platību nācās pārsēt vasarājus. Vēlāk sējumi būtiski cieta no sala un sausuma, kas arī samazināja graudu ražu. Savukārt augustā vētra un krusa vairākos novados izpostīja sējumus.
Augkopības eksperts lēsa, ka saimniecībās graudu ražas samazinājums ir 20–50% apmērā, salīdzinot ar pagājušo gadu.
"Ar graudu kvalitāti viss ir kārtībā, bet, protams, ražas līmeņi ir zemāki. Kviešu raža sarukusi no piecām tonnām līdz 4,2 tonnām uz hektāru. Tāpat ziemāju platības samazinājās līdz ar bojājumiem ziemas periodā, un palielinājās vasarāju platības, bet šīs vasarāju ražas bija ļoti zemas Kurzemē un Vidzemē, tās svārstījās no 1,5–3,5 tonnām," skaidroja Skudra.
Savukārt Salacgrīvas zemnieku saimniecības "Robežnieki’" saimniece Ieva Alpa Eizenberga norādīja, ka ražas samazinājums sala un ilgstošā sausuma dēļ ir dramatiskāks Ziemeļvidzemē, jo šajā saimniecībā, piemēram, rapša raža parasti ir ap 3,5 tonnas no hektāra, bet šogad nokultas 0,8 tonnas. Vidēji saimniecībā iegūts vien 40% no pēdējo trīs gadu vidējās ražas.
"Tāda pati situācija ir visā Ziemeļvidzemē. Mēs savus laukus bijām apdrošinājuši pret ļoti daudz dažādiem riskiem, izņemot salu un katastrofālo sausumu. Sausuma risks bija samērā dārgs, un mēs rudenī izvēlējāmies to neņemt. Polišu dārdzība un tas, ka Zemkopības ministrija pateica, ka polises vairs neapmaksās līdzšinējā apmērā, tās ir tās izvēles un signāli, ko mūsu politiķi sūta lauksaimniekiem, un, no tiem izejot, mēs izdarām savas izvēles un esam tur, kur esam šobrīd," atzina saimniece.
Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis arī apstiprināja vairāk lokāli lielus ražas kritumus graudaudzētājiem. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz daudzās saimniecībās kritisko situāciju, šajā gadā ir ļoti neliels krīžu atbalsts zemniekiem.
"Lielākajai daļai lauksaimnieku, kam ir grūti klājies šajā gadā, tikai ļoti šauri par kredītprocentu atmaksu. Esošajiem pieliek klāt trūkstošo naudu, jo pieteikšanās jau sen ir beigusies.
Reāli tie lauksaimnieki, kam nav kredītsaistību vai ir lietota tehnika pirkta kredītos, visi atbalstā palikuši aiz strīpas. Šajā krīzes gadā ir tikai neliels skaits izredzēto, kam atbalsts būs nevis papildus, bet esošo saistību nosegšanai,"
skaidroja Norkārklis.
KONTEKSTS:
Zemkopības ministrijas aplēses liecina, ka lauksaimniecības nozare šogad dažādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ zaudējusi 412 miljonus eiro.
Valdība septembrī atbalstīja ieceri lauksaimnieku atbalstam izmantot Eiropas Komisijas piešķirto teju 7 miljonu eiro ārkārtas finansējumu. Tāpat valdība atbalstīja ne vairāk kā 5 miljonu eiro novirzīšanu kā valsts atbalstu kredītprocentu likmju daļējai dzēšanai un apdrošināšanas prēmiju apmaksai par šī gada ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu.
Eiropas Savienības ārkārtas atbalsts ir jāizmaksā lauksaimniekiem līdz nākamā gada janvāra beigām.
