Pašlaik ēdināšanas pakalpojumiem piemēro likmi 21%.
Biedrība un asociācija nosūtīja savu aicinājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam ("Jaunā Vienotība"), informējot arī premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") un ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība), paziņojumā medijiem informēja organizācijas.
"Aptuveni 85% Eiropas Savienības dalībvalstu šobrīd ir spēkā samazinātā PVN likme sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Lietuvā pandēmijas laikā tika noteikta samazinātā PVN likme 9% apmērā ēdināšanai, un tā ir pagarināta līdz 2023.gada beigām. Šāds solis kaimiņvalstī deva būtisku atbalstu nozarei, jo Lietuvā jau 2021. gada 3. ceturksnī ēdināšanas pakalpojumu sezonāli izlīdzinātais apgrozījums pieauga par aptuveni 60%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni," norādīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.
Viņš pauda, ka "samazināta PVN likme dotu iespēju arī mūsu uzņēmējiem atjaunot savu konkurētspēju, veiksmīgāk nomaksāt uzkrātos nodokļu parādus kā arī saglabāt un radīt jaunas darbavietas, nodrošinot adekvātu atalgojumu darbiniekiem un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē".
Kaut arī šobrīd ēdināšanas nozares apgrozījums ir sasniedzis aptuveni līmeni, kāds bija pirms Covid-19 pandēmijas, "tikpat būtiski un vēl daudz vairāk ir augušas energoresursu un pārtikas produktu cenas, kas nozīmē, ka nozare ar tās pieaugošo apgrozījumu nav spējīga nosegt augošās izmaksas, un līdz ar to tiek būtiski ietekmēta uzņēmumu spēja investēt pakalpojumu attīstībā vai arī izmaksāt atbilstoši inflācijai pienācīgu darbinieku atalgojumu", pauž organizācijas.
Viesnīcu un Restorānu Asociācijas izpilddirektore Santa Graikste Latvijas Radio pauda, ka "saglabājot standarta PVN likmi un esošo uzņēmumu maksātspēju, kas nozarē jau kādu laiku vērtējama kā kritiska, šie uzņēmumi var tikt likvidēti un arī nodokļu parāds var nekad netikt atgūts".
"Mēs arī redzam, ka lielo uzņēmumu segmentā ir samazinājies uzņēmumu skaits un arī vidējo uzņēmumu segmentā tas samazinājies pat par 25% (kopš 2019. gada), tātad šī ietekme ir bijusi milzīga," norādīja Graikste.
Tikmēr Ašeradens LTV pauda, ka pieprasījumi pēc valsts izmaksām dažādās jomās pieaug un izmaiņas nodokļu sistēmā iespējamas tikai tad, kad stabilizējusies inflācija.
"Valsts nodokļu slogs jeb iekasējamība Latvijā ir zemāka nekā salīdzināmās valstīs. Latvijā iekasēto nodokļu apjoms vidēji ir 30% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet līdzīgās valstīs tie ir apmēram 32% no IKP. Šajā brīdī, kad ir milzīgs pieprasījums pēc izmaksām, piemēram, drošībā, mēs nevaram samazināt nodokļu ieņēmumus," sacīja Ašeradens.
KONTEKSTS:
Šobrīd Finanšu ministrijā noris aktīvs darbs pie nākamā gada budžeta gatavošanas un strādā arī nodokļu reformas darba grupa. Finanšu ministrija sagatavojusi četrus iespējamos nodokļu sistēmas izmaiņu scenārijus, vērtētas darbaspēka nodokļu mazināšanas iespējas, arī patēriņu nodokļu izmaiņas.
Nodokļu izmaiņu mērķis sasniegt ekonomisko izaugsmi, kas pārsniedz 3%; plānots veicināt nodarbinātību, vēlas panākt arī valsts finansējuma pieaugumu īpaši veselībā, izglītībā un valsts drošībā. Plānots audzēt nodokļu ieņēmumus, lai tie sasniegtu 32,75% no iekšzemes kopprodukta.
Aicinājumi samazināt PVN ēdināšanas pakalpojumiem un šādi priekšlikumi no Ekonomikas ministrijas izskanējuši arī agrāk, bet netika atbalstīti. Priekšlikums pat nonācis līdz Saeimai, kura gan to noraidīja.
