Starp iespējamajiem atbalsta pasākumiem paredzēts vērtēt un ieviest līdzsvarotu vaučeru sistēmu tūrisma operatoru un aģentūru komplekso tūrisma pakalpojumu situācijas risināšanai. Plānots arī ieviest atbalsta pasākumus vietējā tūrisma attīstībai, lai tuvojošās sezonas ietvaros īpašu atbalstu saņemtu vietējā tūrisma uzņēmumi un stimulētu vietējo pieprasījumu, tostarp īstenojot informatīvu kampaņu vietējā tūrisma attīstībai.
Starp risinājumiem krīzes mazināšanā nozarē minēta arī ārvalstu tūristu piesaiste pēc Covid-19 krīzes, sniedzot atbalstu īpaši darījumu tūrisma attīstībai. Plānots arī atbalsts tiem komersantiem, kas godprātīgi veica komerciālos repatriācijas reisus, atgriežot izceļojošos tūristus pirms ārkārtas apstākļu iestāšanās.
Papildus plānots izstrādāt īpašas veselības drošības vadlīnijas tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un ceļotājiem.
"Covid-19 vīrusa izraisītā krīze nozarē šobrīd radījusi gandrīz 100% apgrozījuma kritumu visos tūrisma sektoros, radot zaudējumus gan tūrisma aģentiem un operatoriem, gan izmitināšanas un ēdināšanas sektoriem. Tas viss tiešā veidā ietekmējis vairāk nekā 3000 mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī radījis katastrofālu situāciju darbaspēka jomā - ietekmēti vairāk nekā 25 000 darbinieku," uzsvēra ekonomikas ministrs.
Pēc EM apkoptās informācijas, marta beigās un aprīlī vērojams gandrīz 100% apgrozījuma kritums visos tūrisma sektoros, radot aptuveni 110 miljonu eiro zaudējumus mēnesī,
tostarp tūrisma aģentiem un operatoriem zaudējumi ir 33 miljoni eiro, izmitināšanas sektoram - 21 miljons eiro, bet ēdināšanas sektoram - 56 miljoni eiro. "Nozarē ir liels mazo un mikro uzņēmumu skaits, kas nereti ir vienas ģimenes iztikas avots," piebilda EM.
Pēc Vitenberga teiktā, tūrisma nozares uzņēmumiem līdz ar citiem uzņēmumiem ir pieejami visi jau līdz šim valdības apstiprinātie atbalsta instrumenti.
"Ir skaidri redzams, ka nozares izejai no krīzes ir nepieciešami papildu atbalsta pasākumi, kas sniegtu daudz tiešāku atbalstu tieši šo sektoru uzņēmumiem,
kuru darbība līdz ar valdības pieņemtajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ir faktiski apturēta," norādīja ministrs.
Tikšanās laikā pārrunāti gan nozares sniegtie priekšlikumi, gan EM piedāvātie risinājumi, aptverot gan ēdināšanas, tūristu mītņu, tūrisma operatoru un aģentu sektoru, gan horizontālus atbalsta pasākumus daudzveidīgajiem visas nozares uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem. Īstenojot šos atbalsta pasākumus, EM saredz iespējas kopīgi ar nozares uzņēmējiem pārvarēt krīzes radītos izaicinājumus.
Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs un Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda gandarījumu par rosinājumu piemērot nozarei PVN likmi 5% apmērā. Viņš uzsvēra, ka paralēli tiktu panākta viesmīlības nozares ģenerālvienošanās nosacījumi.
Jenzis sacīja, ka PVN likmes samazināšana būtu būtisks solis uz priekšu ēnu ekonomikas apkarošanai tūrisma nozarē. Vienlaikus viņš piebilda, ka nākamnedēļ Rīgas domē skatīs tūrisma nozares iesniegtos priekšlikumus uzņēmēju atbalstam. Viens no priekšlikumiem ir veidot līdzīgu politiku kā Viļņā, atvieglojot viesmīlības jomas uzņēmumus no maksas par terasēm un citiem līdzīgiem risinājumiem.
KONTEKSTS:
Saistībā ar Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā līdz 12. maijam izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojumu. Tostarp ir atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu.
