Izmaiņas izlīdzināšanas fondā pierobežā "nenāks ne par labu, ne sliktu"
Ludzas novada domes Finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Līga Mežule pašvaldību ienākumus un izdevumus rēķina jau 30 gadus. 2008. gada finanšu krīzē tas bijis visgrūtāk, algas samazinātas pat trīskārši. Tagad Ludzas novadā samazina nevis darbinieku algas, bet darbinieku skaitu. Ar to vien pašvaldības iztikai nepietiek, šogad te rēķinās ar 8,8 miljonu eiro lielu dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda.
Iepazinusies ar FM ministrijas piedāvājumu, kā izlīdzināšanu mainīt, Mežule sacīja: mums tas nenāks ne par labu, ne sliktu. "Rīga vinnē, bet tāda kā Jūrmala pēc tā jaunā modeļa zaudē mazliet zaudē. Mēs [Ludza] paliekam, turpat, kur bijām. Kā bijām kādi otrie no apakšas, tā arī paliekam," pauda Mežule.
Jaunais modelis pamatīgi izmainītu aprēķinus, padziļinātāk vērtējot, cik izmaksā pakalpojumu sniegšana pašvaldības iedzīvotājiem. Piemēram, kritērijos iekļautu pašvaldībā izglītojamo skaitu. Tas ļautu atteikties no līdzšinējiem savstarpējiem norēķiniem izglītībā. Ludzā atzina, ka daudzi viņu novadā dzīvojošie jaunieši dodas mācīties uz Rēzekni, par ko viņi kaimiņpilsētai maksā. Mežule norādīja, ka jaunā formula Rēzeknei nestu lielākus ienākumus. Prom no Ludzas gan dodas ne tikai skolēni, bet nodokļu maksātāji.
Mežule sacīja: "Man gribētos ielikt aprēķinos šo attālumu no galvaspilsētas, no Rīgas šinī izlīdzināšanā. Bet, ja ne, gribētos cerēt uz īpašo dotāciju valsts pierobežai."
Diskusijas par pašvaldību izlīdzināšanas izmaiņām sola turpināt
Šonedēļ FM pārspriests otrs variants – par papildu atbalsta formām piecām ārējās robežas pašvaldībām. Lielākās bažas pašvaldībām gan ir par to, kāda būtu valsts artava.
Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") pauda: "Ir tas saucamais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas grozs, kas ir fiksēts valsts budžeta maksājums. Šobrīd nav noteikts, kādā veidā tas veidojas, kādi būs iespējamie pieaugumi. Piedāvā mistisku grozu, kura aprēķinu metodi mēs neredzam, kā tas veidojās."
Savukārt Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone (Latvijas Reģionu apvienība) sacīja: "Nebūtu labi šo formulu veidot par labu tam, lai kompensētu sadaļas, ko valsts ir samazinājusi pašvaldību finansēšanā."
Ja rudenī gaidāmas nodokļu politikas izmaiņas, pārmaiņas varētu atlikt. Nu to sāk apjaust FM.
FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare norādīja: "Iepriekšējā izlīdzināšana, kad tika pieņemta 2016. gadā, arī mums viņa likās ļoti ilgtspējīga, un pēc tam bija nodokļu reforma, kas nelielas izmaiņas ieviesa."
Diskusijas par pašvaldību izlīdzināšanas fonda izmaiņām sola turpināt.
FM arī nav piemirsušās nesenās grūtības pašvaldībām sastādīt budžetus. Aprīļa beigās zaļā gaisma dota Talsu un Balvu novadu lūgumam pēc aizņēmumiem pamatfunkciju veikšanai – attiecīgi 3 miljonu un 2,4 miljoni eiro vērtībā, kas nāks komplektā ar uzraudzību, vai pašvaldības pilda solītos optimizācijas plānus.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrija ir izstrādājusi sākotnējo projektu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas jaunajam modelim, piedāvājot mainīt finansējuma sadales nosacījumus un precizēt kritēriju vērtības, kas aprēķinātas, pamatojoties uz pašvaldību autonomo funkciju vidējām izmaksām. Priekšlikumi paredz, piemēram, pašvaldības rīcībā pilnībā atstāt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, kā arī izlīdzināšanai nepakļaut daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Ja diskusijas ar vietvarām veiksies raiti, to varētu ieviest jau no nākamā gada. Tomēr no Rīgas tālākas pašvaldības uzskata, ka jaunais modelis nerisina reģionālās atšķirības. Ar piedāvājumu nav mierā arī galvaspilsēta, sakot, ka pēc izlīdzināšanas mazāk turīgām vietvarām naudas tēriņiem paliek vairāk nekā Rīgai.
