Ķīnas varas iestādes uzskata šos metālus saturošas ierīces par duālas izmantošanas precēm jeb tādām, kuras var izmantot gan komerciāliem, gan arī militāriem mērķiem.
Gallijs un germānijs ir metāli, kas rodas citu metālu, piemēram, cinka un alumīnija, attīrīšanas procesā.
Šie metāli ir pusvadītāju, viedtālruņu, elektrisko transportlīdzekļu, saules paneļu, šķiedru optikas un citu elektronisko ierīču ražošanas sastāvdaļa.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem Ķīna ir pasaulē lielākā šo metālu ražotāja un nodrošina 94% no pasaules gallija piegādēm un 83% no germānija piegādēm.
Īstermiņā Ķīnas eksporta ierobežojumi varētu izraisīt cenu pieaugumu dažādiem rūpniecības un patēriņa galaproduktiem, ja vien Ķīna nav salīdzinoši liberāla eksporta licenču piešķiršanā.
