Eiropas Savienība (ES) pirmo reizi sankcijas pret Baltkrieviju noteica 2004.gadā, kad tur pazuda divi opozīcijas politiķi, uzņēmējs un žurnālists. Sankcijas tika pastiprinātas, kad pēc 2010.gada vēlēšanām sākās izrēķināšanās ar politisko opozīciju. Taču pagājuša gada februārī lielākā sankciju daļa pret Baltkrieviju tika atceltas, tai skaitā arī pret tās prezidentu Lukašenko.
Tāpēc šoreiz arī radās iespēja pirmo reizi uz Austrumu partnerības samitu uzaicināt pašu Lukašenko, jo viņš vairs nav ES sankciju sarakstā. Taču ES centieni tuvināties ar Baltkrieviju pēc tam, kad tās attiecības ar Maskavu, kļuva vēsākas 2014.gadā pēc Krimas un Ukrainas notikumiem, tikko piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu. Lukašenko otrdien, 21.novembrī, paziņoja, ka pats uz Briseli tomēr nebrauks un sūtīs ārlietu ministru. Eksperti norāda – Lukašenko ar Eiropu rotaļājas.
"ES ir izmēģinājusi dažādas pieejas un, kad saprata, ka sankcijas īsti nestrādā, tad nolēma izmēģināt citu pieeju. Bet, iespējams, ka Eiropa pārāk cenšas iztulkot signālus, kas nāk no Baltkrievijas kā pozitīvus, pārāk cenšas uz tiem reaģēt pozitīvi. Bet es nedomāju, ka tas maina kopējo ietvaru, proti, ka Baltkrievija ir ārkārtīgi atkarīga no Krievijas, un tā vienkārši cenšas izbalansēt šis attiecības, izmantojot Eiropas Savienību kā instrumentu.
Tā nav patiesa vēlme reformēties," uzskata Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta (SWP) vecākā pētniece Sjūzana Stjuarte.
Un, iespējams, ka Baltkrievijai, kas šobrīd mēģina iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, Eiropas atbalsts lieti noderētu. Un, pat ja Baltkrievija neplāno atteikties no nāvessodiem, kā to vēlas Eiropa, un izbeigt izrēķināšanos ar politisko opozīciju – zināma interese par tirdzniecību ir.
"Es nedomāju, ka tas ir revolucionārs pagrieziena punkts attiecībās. Bet nopietns brīdis tuvināšanās procesā. Protams, Eiropas Savienība šo tuvināšanos veic soli pa solim, maziem soļiem. Taču jautājumi, kas saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā, ir joprojām smagi.
Tāpēc es domāju, ka šis process ir lēns, bet tomēr uz priekšu virzās," uzskata Eiropas Politikas studiju centra (CEPS) pētnieks Hrants Kostanjans.
Tomēr šis tuvināšanās process ir lēnāks nekā ar citu Austrumu partnerības valsti, kurā ir vēl lielāki pārkāpumi cilvēktiesību jomā nekā Baltkrievijā. Un tā ir Azerbaidžāna, kur cietumos atrodas vairāk žurnālistu un politisko opozicionāru nekā Baltkrievijā. Taču ES uz Austrumu partnerības samitiem Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu vienmēr ir aicinājusi.
"Tāpēc, ka pastāv interese attiecībā uz Azerbaidžānu enerģētikas jomā – ar Azerbaidžānu ir veidotas priviliģētākas attiecības. Pie tam tas ir redzams, ne tikai salīdzinot Azerbaidžānu un Baltkrieviju, bet ir daudz plašāks jautājums – kādu vietu ieņem cilvēktiesības Austrumu partnerības procesā kopumā," vērtēja Stjuarte.
Tikmēr Baltkrievija ir izvēlējusies dalību Krievijas vadītajā Eirāzijas Ekonomiskajā Savienībā. Tas gan nenozīmē, ka ciešāka sadarbība ar ES tai liegta – ir iespējams sēdēt uz abiem krēsliem, kā to plāno darīt Armēnija, kas rīt parakstīt tirdzniecības līgumu ar ES un ir arī Eirāzijas Ekonomiskajā Savienībā.
