ĪSUMĀ:

• Opozīcija piedāvāja uzdot valdībai pilnībā atteikties no sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju.
• Opozīcija kritizēja koalīcijas piedāvāto "ļenganu" lēmumu; koalīcijas pārstāve: mēs reāli rīkojamies.
• Koalīcijas apstiprinātais lēmums aicina rīkoties arī ES un reģiona līmenī, uzrunā uzņēmējus.

Opozīcija piedāvāja straujāku rīcību

Mangāna rūdas kravu apjoms caur Latvijas un Igaunijas ostām tranzītā uz Krieviju kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pieaudzis, un šo izejvielu Krievijas militārā industrija izmanto bruņojuma ražošanā. Tāpēc opozīcija uzskatīja, ka Latvijai jārāda priekšzīme, iekļaujot mangāna rūdu nacionālo sankciju sarakstā, negaidot ES vienošanos.

Opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" rosinājums bija vēl plašāks, paredzot uzdevumu valdībai steidzami īstenot pasākumus, kas paredzētu pilnīgu atteikšanos no jebkādas ekonomiskas sadarbības ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju.

Opozīcija piedāvāja noteikt, ka Latvijas valstij piederoši uzņēmumi pārtrauc dalību jebkādu preču un pakalpojumu uzglabāšanā, transportēšanā un piegādē, ko var izmantot agresorvalstu militārās industrijas vajadzībām. Tāpat opozīcija plānoja uzdot valdībai transformēt Latvijas ostas un transporta infrastruktūru, lai atteiktos no sadarbības ar agresorvalstīm, paredzot tam noteiktus termiņus un finansējumu.

Saeima trešdien, 27. martā, sāka izskatīt šo priekšlikumu, taču atbildīgā komisija tam piedāvāja alternatīvu tekstu, kas opozīciju neapmierināja.

Opozīcija kritizē "ļenganu" lēmumu

Sākotnējā teksta ierosinātāju – "Apvienotā saraksta" – pārstāvis Edvards Smiltēns debatēs pārmeta valdošajai partijai "Jaunā Vienotība" vēlmi nevis rīkoties nacionālā mērogā, bet risināt problēmu ES mērogā garās sarunās.

Viņš norādīja, ka Krievijas stratēģiskās intereses ir tieši šobrīd, pirms iespējamās vasaras ofensīvas, apgādāt armiju ar izejvielām, ko Kremlis konvertē tankos, lādiņos, stobros, kas konvertējas ukraiņu asinīs un nāvēs.

"Mēs aicinām rīkoties pašiem, bet "Jaunā Vienotība" noveļ visu atbildību uz citiem – ES un uzņēmējiem," pauda Smiltēns.

Viņš arī retoriski jautāja, vai tā ir "nespēja pieņemt lēmumus, drosmes trūkums vai kas cits, vai oligarhu biznesu interešu caurausta koalīcija."

Savukārt Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") koalīcijas sagatavoto lēmumu nodēvēja par "ļenganu dokumentu", kurā ir tikai "paust, norādīt, atgādināt, mudināt, bet nevienā vietā nav rakstīts, kas par rīcību, kāds datums un termiņš".

"Jaunās Vienotības" pārstāve Zanda Kalniņa-Lukašēvica uz šiem pārmetumiem norādīja, ka šīs "debates ir absurdas un skumjas", jo piecas Saeimā ievēlētās partijas ir vienisprātis, ka jāpārtrauc mangāna rūdu plūsma uz Krieviju, bet,

"kamēr opozīcija piedāvā pieņemt par to paziņojumu, koalīcija izstrādā rīcību, kā to efektīvi un labāk panākt".

Viņa skaidroja, ka koalīcija strādā nacionālajā līmenī, reģionālajā un ES līmenī, un šo procesu nevar apkopot vienā frāzē, "bet mēs strādājam, lai panāktu šo aizliegumu reāli, nevis virsrakstos".

Pēc debatēm un kritikas koalīcijai, nemierā ar izmainīto tekstu, "Apvienotā saraksta" deputāti atsauca savus parakstus par priekšlikumu, līdz ar to Saeima par to vairs nebalsoja.

Taču koalīcijas deputāti iesniedza savu lēmuma versiju kā jaunu priekšlikumu, kuru arī iekļāva darba kārtībā un izskatīja.

Koalīcijas apstiprinātais lēmums aicina rīkoties ES un reģiona līmenī

Koalīcijas piedāvāto lēmumu Saeima arī pieņēma. Tas arī koncentrējas uz aicinājumiem strādāt nacionālajā līmenī, ES līmenī un vienoties reģionālajā līmenī – Baltijas valstīm, Polijai un Somijai.

Parlaments lēmumā aicina ES nekavējoties izstrādāt 14. sankciju kārtu pret Krieviju un iekļaut sankcijām pakļauto preču sarakstā arī mangāna rūdu.

Lēmumā norādīts, ka ir "jāuztur ES sankciju spiediens pret Krieviju" un "ir jāsalāgo ES noteiktās sankcijas pret Baltkrieviju un Krieviju".

Saeima arī vērsa uzmanību – lai operatīvi ierobežotu mangāna rūdas nokļūšanu Krievijā, tai nosakāms divējādas lietojamības preces statuss, un aicināja visu ES dalībvalstu valdības pieņemt atbilstošus nacionālā līmeņa lēmumus.

Parlaments aicināja Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas valdības pieņemt savstarpēji koordinētu lēmumu par tranzīta liegšanu divējādās lietojamības precēm un ierobežot preču tranzītu un eksportu gadījumos, kad neraksturīgi apjomi vai maršruti norāda uz riskiem, ka notiek sankciju apiešana.

Šobrīd gan nacionālā līmeņa datu analīze, gan starptautisko ekspertu vērtējums nepārprotami norāda uz būtiskiem riskiem saistībā ar ievērojumu divējādās lietojamības preču un sankciju sarakstos iekļauto preču eksporta apjoma kāpumu uz vairākām Centrālāzijas un Dienvidkaukāza valstīm, teikts dokumentā.

Dokumentā arī atzīmēts, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir aicinājusi īstenot pēc iespējas plašus savstarpējas tirdzniecības (importa un eksporta) un tranzīta aizliegumus un ierobežojumus ar Krieviju un Baltkrieviju.

Tāpat Saeima lēmumā mudina visus uzņēmējus rūpīgi izvērtēt un izpildīt tiem noteikto pienākumu informēt kompetento iestādi un izprasīt eksporta atļauju precēm, kuras varētu izmantot militāriem lietojumiem vai iestrādāšanai militārās precēs, vai izmantošanai militāro preču ražošanā.

Vienlaikus deputāti aicina visus Latvijas un ES uzņēmējus atteikties no tādu pakalpojumu sniegšanas, kā rezultātā noteikta veida preces vai pakalpojumi var nonākt Krievijas militārās industrijas rīcībā un tikt izmantoti agresijas turpināšanai pret Ukrainu.

Par koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu balsoja 47 deputāti, pret bija – 10, bet divi deputāti atturējās.

Tikmēr "Apvienotā saraksta" deputāti vēlreiz iesniedza savu priekšlikumu sadarbības ierobežošanai ar Krieviju un Baltkrieviju, bet Saeima to neiekļāva nākamās sēdes darba kārtībā un noraidīja arī priekšlikumu nodot šo ieceri izskatīšanai Ārlietu komisijā.

Saeima ar klusuma brīdi piemin terora aktu upurus

Saeima, pirms sākt izskatīt trešdienas darba kārtību, ar klusuma brīdi pieminēja terora aktos bojā gājušos. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība), atklājot sēdi, sāka ar paziņojumu, ka pagājušajā nedēļā notika baisi terorakti Ukrainā un Krievijā, prasot lielu skaitu nevainīgu cilvēku dzīvību. 

"Nosodāms ir terorisms jebkurā tā izpausmē. Saeimas vārdā izsakām visdziļāko līdzjūtību bojā gājušo tuviniekiem," pauda Mieriņa.

Bet Saeimas atbalstu neguva partijas "Stabilitātei!" sagatavotais paziņojuma projekts par šā gada 22. marta bruņotā terorisma akta nosodīšanu, kas notika koncertzālē "Crocus City Hall" Maskavas apgabalā, Krievijā.

Ārlietu ministrija jau nākamajā dienā pēc terorakta nosodīja uzbrukumu un izteica līdzjūtību bojā gājušo ģimenēm.  

KONTEKSTS:

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.

Provizoriskie dati liecina, ka 2023. gadā Krievija importēja divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem tonnu mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda, pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.

Latvijas valsts dzelzceļa kompānija "LDz Loģistika" ir viena no vairākām Latvijas kompānijām, kas piedalījušās mangāna rūdas pārvadājumos uz Krieviju. 

Starptautiskās sankcijas neaizliedz mangāna rūdas pārvadājumus uz Krieviju. Latvijas valdība aicina šo jautājumu risināt Eiropas Savienības (ES) līmenī – iekļaut mangāna rūdu nākamajās ES sankcijās pret Krieviju.