Trampa parakstīto likumprojektu, kas nu stājies spēkā, iepriekš gandrīz vienbalsīgi bija atbalstījis ASV Kongress. Tas vērš sankcijas pret Krieviju apsūdzībās par tās iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās un saistībā ar Ukrainu un Sīriju.
Likums arī aizliedz prezidentam mīkstināt pret Krieviju noteiktās sankcijas bez Kongresa piekrišanas. Jaunās sankcijas ierobežo ASV uzņēmumu investīcijas Krievijas enerģētikas projektos. Likums vienlaikus ievieš jaunas sankcijas arī pret Irānu un Ziemeļkoreju.
Tramps pēc vairāku dienu vilcināšanās likumprojektu parakstīja trešdien. Tas notika aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes. ASV prezidents likumam pievienoja paziņojumu, kurā to nosauca par "ļoti kļūdainu'', jo tas ierobežo prezidenta pilnvaras pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku.
Trampa ieskatā, tas arī var nodarīt kaitējumu ASV uzņēmumiem, starptautiskajiem partneriem, un „satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju.”
Tramps uzsvēra, ka likumu tomēr parakstīja nacionālās vienotības vārdā.
"Prezidents atbalsta stingrus pasākumus, lai sodītu un atturētu no sliktas uzvedības režīmus Irānā un Ziemeļkorejā. Viņš arī nosūtīja skaidru signālu, ka mēs nepacietīsim Krievijas iejaukšanos mūsu demokrātiskajos procesos. Likumprojekts tika uzlabots, bet Kongress ir iejaucies prezidenta pilnvarās. Viņš to parakstīja valsts nacionālās vienotības interesēs. Mēs esam skaidri norādījuši, ka mēs atbalstām stingras sankcijas pret visām trim šīm valstīm," sacīja Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa.
Trampam daudz izvēles iespēju gan nebija, ņemot vērā pašreiz Kongresā un Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) notiekošo izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās un Trampa vēlēšanu kampaņas amatpersonu iespējamām saitēm ar Maskavu.
Ja ASV prezidents Tramps likumu neparakstītu, tad tas uz viņa administrāciju mestu vēl lielāku aizdomu ēnu.
"Trampam nebija īsti citas izvēles, kā sankcijas parakstīt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pastāv aizdomas par viņa administrācijas saiknēm ar Krievijas valdību priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Ja viņš būtu likumprojektu bloķējis, aizdomas pieņemtos spēkā un radītu nozīmīgus politiskos zaudējumus. Otrs un vēl pragmatiskāks iemesls ir tas, ka likumprojektu pārliecinoši atbalstīja gan augšpalātā, gan apakšpalātā. Likumprojektu varētu pieņemt arī tad, ja Tramps to būtu bloķējis,'' teica starptautiskās politikas profesors Hals Brends.
Likums ļauj vērst sankcijas pret vairākām Krievijas ekonomikas nozarēm - derīgo izrakteņu ieguvi, metalurģiju, jūras un dzelzceļa transportu. Sarakstu ar konkrētām kompānijām, pret kurām noteikt sankcijas, veidos ASV Finanšu ministija. Eksperti bažījas, cik motivēts Tramps būs sankcijas piemērot.
"Es šaubos par sankcijām, jo Tramps grib uzlabot attiecības ar Krieviju. Viņš negrib cīņu ar Krieviju, negrib vēl lielāku diplomātisko saspīlējumu. Prezidentam ir rīcības brīvība attiecībā uz sankciju piemērošanu. Es domāju, ka Tramps vilcināsies sodīt kompānijas vai cilvēkus, lai izvairītos no attiecību pasliktināšanās," vērtēja politikas pētnieks Karzmans.
Tramps ceturtdien sociālajā vietnē "Twitter" paziņoja, ka ASV un Krievijas ir sliktākās vēsturē un par to vaino Kongresu.
Maskava jauno sankciju paketi asi nosodīja. Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs "Facebook'' paziņoja, ka tā "pieliek punktu cerībām uzlabot [Kremļa] attiecības ar jauno ASV administrāciju", ka tā ir "pilna apmēra ekonomiskā kara deklarācija pret Krieviju" un ka, parakstot likumu, Trampa administrācija "pazemojoši" parādīja "pilnīgu vājumu" Kongresa priekšā.
Krievija paziņoja, ka saglabā tiesības spert tālākus atbildes soļus. Pagājušajā nedēļā Kremlis lika ASV līdz 455 cilvēkiem samazināt personālu ASV vēstniecībā un konsulātos, kas nozīmē, ka darbinieku skaits jāsamazina par vairākiem simtiem.
Par likumprojektu bažas bija paudusi arī Eiropas Savienība, jo sankciju piemērošanas gadījumā varētu tikt sodītas arī Eiropas kompānijas, kas iesaistījušās Krievijas enerģētikas sektora attīstībā, piemēram, gāzesvada "Nord Stream 2" projektā. Tomēr ASV likumprojektā Kongress apņēmies „ieviest sankcijas tikai pēc konsultācijām ar sabiedrotajiem". Par to gandarījumu pauda Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Viņš teica, ka uzskata, ka "mēs joprojām esam Savienoto Valstu sabiedrotie", un Eiropas intereses tiks ņemtas vērā.
