Ziņas par Krievijas raķešu "Iskander" izvietošanu pie Baltijas valstu robežām sasniegušas arī NATO galveno mītni Briselē. Alianse rakstiskā atbildē Latvijas Radio vēsta, ka, protams, „NATO cieši seko līdzi visam, kas var radīt drošības bažas. Raķešu vai lidmašīnu kustība vietās, kur to nolūku ir grūti saprast, neveicina to partnerību, kādu NATO no Krievijas sagaida," teikts alianses vēstījumā.
To, ka notiekošais nav patīkama vēsts, darījušas zināmu arī Amerikas Savienotās Valstis. ASV valsts departamenta pārstāve Marija Herfa preses konferencē ir paziņojusi, ka Vašingtona ir paudusi Maskavai tās pašas bažas, kas šobrīd ir Baltijas valstīm. ASV ir aicinājušas Krieviju nespert tādus soļus, kas varētu destabilizēt reģionu.
Paši Baltijas valstu politiķi reaģē dažādi, un visvairāk reakciju ir no Kaļiņingradai tuvās Lietuvas un Polijas. "Plāni izvietot raķetes "Iskander-M" Kaļiņingradas apgabalā ir satraucoši, un Polija to ir sacījusi jau vairākkārt," tā vēstīts Polijas Ārlietu ministrijas paziņojumā. Ministrija arī norāda, ka nav saņēmusi nekādu oficiālu paziņojumu no Maskavas puses, ka šāda raķešu izvietošana notiks.
Savukārt Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs nav izrādījis nekādu satraukumu, intervijā Lietuvas Radio sakot, ka runa esot vienīgi par Krievijas militārās tehnikas pārdislocēšanu "no viena punkta uz citu", un tās mērķis nebūt neesot koncentrēt šo tehniku tuvāk Baltijas valstu robežām. Viņa rīcībā esot informācija, ka Krievijai padomā neesot nekādi draudi. Pretējās domās ir Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites ārlietu padomnieks Mindaugs Žičkus – viņš vēsta, ka šāda Krievijas rīcība raisa bažas un nožēlu un rada distanci starp Krieviju un Eiropas Savienību. "Šie paziņojumi vēlreiz apliecina, ka diemžēl jau vairākus gadus no Krievijas puses norisinās Kaļiņingradas un Baltijas valstu pierobežas militarizācija," sacīja Mindaugs Žičkus.
Jau vēstīts, ka arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks paudis bažas par ziņām, sakot, ka šī situācija ir atraucoša, bet nav pārsteigums un tas Baltijas reģionu padara mazāk drošu.
Ārvalstu prese, kas seko līdzi šiem notikumiem, lēš, ka Krievijas rīcība vēl vairāk pasliktinās jau tā visai saspīlētās attiecības ar Rietumiem, kurās pamatīgu plaisu ievilkuši pēdējie notikumu Ukrainā. Krievijas varas iestādes līdz šim savos skaidrojumos bijušas visai skopas, tikai apliecinot fakta esamību un piebilstot, ka raķetes izvieto aizsardzības, nevis uzbrukuma mērķiem un tas neesot pretrunā ar starptautiskajiem nosacījumiem.
