„Neesmu ieradies Beļģijā, lai prasītu politisko patvērumu. Esmu Briselē tāpēc, ka šeit ir Eiropas galvaspilsēta, kur ir iespējams darboties brīvībā un drošībā,” otrdien, 31.oktobrī, žurnālistiem Briselē norādīja Pudždemons.
Par to, ka Pudždemons ir Beļģijas galvaspilsētā, ziņas parādījās jau pirmdien, taču preses konference tika sasaukta pēkšņi. Viņš klātesošos uzrunāja trīs valodās – katalāņu, franču un spāņu, bet uz jautājumiem atbildēja arī angliski.
Viņš pauda pārliecību, ka Spānijas tiesai nav nekāda pamata ierosināt pret viņu un viņa ministriem lietu par apvērsuma mēģinājumu, savukārt draudi viņiem tikai liecinot par Madrides agresiju.
Pudždemons sacīja, ka nevēloties bēgt no tiesas un būtu gatavs nekavējoši atgriezties, ja vien tiesas process būtu taisnīgs. Uz jautājumu, cik viņš ilgi varētu palikt Briselē, Pudždemons atbildēja - tik, cik būs nepieciešams.
„Situācija mainās katru dienu. Šeit mums ir labākās garantijas mūsu tiesībām un mēs varam pildīt mūsu saistības no šejienes,” sacīja atlaistais Katalonijas premjerministrs, uzsverot, ka Katalonija no sava politiskā projekta neatteiksies un viņa komanda turpinās darbu, neskatoties uz noteiktajiem ierobežojumiem.
Uz jautājumu, vai viņš būtu gatavs iet cietumā uz 30 gadiem, Pudždemons atbildēja šādi: “Vai taisnīgas, saprātīgas tiesas lēmums būtu šāds? Pavaicājiet sev un jūs saņemsiet atbildi.”
Atceltais Katalonijas līderis arī sacīja, ka gatavs atzīt Spānijas izsludināto, 21.decembrī plānoto ārkārtas vēlēšanu rezultātus.
Viņš arī aicināja savus atbalstītājus nomierināties un izvairīties no konfrontācijas ar Madridi.
“Mēs nevaram uzcelt republiku, balstoties uz vardarbību,” uzsvēra Pudždemons.
Viņš sprieda, ka politiskais process Katalonijā noritēja mierīgi, un to iztraucēja tikai Spānijas drošības struktūru iejaukšanās. Katalonijas bijušais premjerministrs arī vērsās ar lūgumu pie Eiropas Savienības sabiedrības reaģēt uz notikušo un nepalikt vienaldzīgai.
Pudždemona tikšanos ar medijiem pie Preses kluba ēkas sagaidīja gan Katalonijas neatkarības piekritēji, gan pretinieki.
Alfons, kurš pats patlaban dzīvo Briselē, stāvēja ielas malā ar plakātu, uz kura bija uzrakstīts „Brīvību katalāņu politieslodzītajiem”.
„Es vēlos, lai mans prezidents ir brīvs un drošībā, es vēlos Katalonijā demokrātiskas vēlēšanas un referendumu, lai balsotu par brīvību. Mēs gribam balsot tāpat kā skoti, kanādieši Kvebekā, mēs gribam šo iespēju. Mēs arī to esam pelnījuši,” sacīja Alfons.
Savukārt turpat netālu Lusija iestājās par Katalonijas palikšanu Spānijā. Viņa sacīja, ka Pudždemons nerunā visu katalāņu vārdā.
„Es arī esmu kataloniete, un es saku, ka viņš mani nepārstāv. Mums ir valdība, kas neieklausās vairāk nekā pusē savu cilvēku. Pudždemons virza uz priekšu izstāšanās projektu, ko tikai daži atbalsta. Tas nav veids, kādā valdībai būtu jārīkojas. Ir taču Konstitūcija, likumi. Protams, tos var mainīt, bet nerīkojies vienpersoniski, zinot, ka to atbalsta tikai labi ja 30 procentu sabiedrības,” sacīja sieviete.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka šobrīd Pudždemons izskatās kā zaudētājs, viņš atstāja Kataloniju un tos cilvēkus, kas viņu atbalstīja, savukārt Katalonijā aizvien vairāk iziet ielās neatkarības pretinieki un pats reģions ir sašķelts, bet Pudždemonam nav atbalsta ne Briselē, ne citur Eiropā.
Jau ziņots, ka Spānijas Konstitucionālā tiesa otrdien, 31. oktobrī, ir apturējusi Katalonijas neatkarības deklarāciju, ko tās parlaments pieņēma pagājušajā nedēļā. Pirmdien, 30. oktobrī, Spānijas valdība pārņēma kontroli pār varasiestādēm Katalonijas reģionā. No amatiem atcelti Katalonijas reģiona premjerministrs Karless Pudždemons un pārējie reģiona līderi, no kuriem gan daļa grasās veikt savus pienākumus. Izziņotas arī pirmstermiņa vēlēšanās, kas šajā reģionā plānotas 21. decembrī.
Pirms tam, 27.oktobrī, ar stundas starpību vispirms Katalonijas reģionālais parlaments Barselonā nobalsoja par neatkarību no Spānijas un pēc tam Madridē Spānijas Senāts spēra bezprecedenta soli - nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Tā ir pirmā reize valsts demokrātiskajā vēsturē, kad Madride tieši pārņem varu pār autonomu reģionu. Svētdien, 29. oktobrī, Barselonā tūkstošiem cilvēku pauda atbalstu Katalonijas palikšanai Spānijas sastāvā, tomēr daudzi arī neslēpj savu sajūsmu par neatkarības no Spānijas pasludināšanu.
Krīze sākās pēc 1.oktobrī Katalonijā notikušā referenduma, kur 90,18% dalībnieku nobalsoja par reģiona neatkarību. Tiesa, referendumā piedalījās tikai 43% no aptuveni 5,3 miljoniem balsstiesīgo. Referendumu Spānijas konstitucionālā tiesa un arī centrālā valdība uzskata par pretlikumīgu.
Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju. Arī Latvijas valdības nostāja - tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un Konstitūciju.
