"Pasaule ir ļoti neparedzama, un tā ieiet jaunā gultnē," teica Andžāns, paužot viedokli, ka arvien vairāk iezīmējas tas, ka Tramps, visticamāk, "aizpildīs Obamas atstāto tukšumu".
Politologs norādīja, ka 2009. gadā, kad Obama sāka savu ASV prezidentūru, viņš mēģinājis pārstartēt attiecības ar Krieviju, tika samazināts ASV bruņoto spēku apmērs Eiropā. Tāpat ASV aizvien mazāk vēlējās iesaistīties konfliktu risināšanā Tuvajos Austrumos, un to izmantoja citas valstis, kas "šo vakuumu aizpildīja".
"Tagad acīmredzot atgriežas ASV policista loma pasaulē. Attiecīgi jāseko notikumiem ļoti dažādos reģionos. Tuvie Austrumi, Ziemeļkoreja, Dienvidķīnas jūra - tie noteikti ir reģioni, kur mums jāskatās, kas notiks tālāk," sprieda Andžāns.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš ("Vienotība") Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" izteicās, ka ASV īstenotais raķešu trieciens Sīrijai nāk piecus gadus par vēlu.
Viņaprāt, kaut ko tamlīdzīgu vajadzēja darīt jau iepriekšējam prezidentam Barakam Obamam, kad Sīrijas prezidents Bašars al Asads pirmo reizi uzbruka saviem iedzīvotājiem ar ķīmiskajiem ieročiem.
"Amerika faktiski tagad vairāk atgriežas tur, kur tā visu laiku ir bijusi. Ilgstoši tā bijusi, var teikt, pasaules policists. Obama lielā mērā atkāpās no šīs lomas," sprieda Kariņš.
Jau ziņots, ka rietumvalstis apsūdz Sīrijas valdību ķīmiskā uzbrukumā, nogalinot ap 70 cilvēku. Sīrija šos apgalvojumus noliedz. Tomēr ASV, pamatojoties uz to rīcībā esošiem pierādījumiem, uzbruka Sīrijas armijai, daļēji iznīcinot Šairatas aviobāzi, no kuras tika koordinēti ķīmiskie uzbrukumi.
