Vairāki separātiski Ukrainas austrumos, kas bija iesaistīti pašpasludināto republiku neatzīto vēlēšanu organizēšanā papildinās Eiropas Savienības nevēlamo personu sarakstu. Liegt šiem cilvēkiem iebraukšanu Eiropas Savienības valstīs nolēma bloka ārlietu ministri. Par konkrētiem uzvārdiem lēmums gan vēl tiks pieņemts vēlāk, saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs:
„Mēs vienojāmies šobrīd par separātistiem, konkrēti tiem, kas organizēja un piedalījās 2. novembra vēlēšanās. Bija diskusija, vai nevajadzētu plašāku sarakstu, vai nevajadzētu skatīties arī citu valstu virzienā. Bet, tā kā Eiropas Savienības Ārlietu padome darbojas pēc vienprātības principa, tad tas kompromisa variants šobrīd ir tieši separātiski, kas neizslēdz (un tas ir ierakstīts arī padomes secinājumos), monitorējot situāciju, atgriezties pie citiem personāžiem, pie citiem pasākumiem.”
Par jaunām ekonomiskām sankcijām pret Krieviju šoreiz netika lemts. Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni jau iepriekš norādīja, ka sankcijas nav pašmērķis. Tāpat esot jādod laiks jau apstiprinātajām sankcijām pilnībā iedarboties. Rinkēvičs saka, ka šobrīd ir jāļauj Mogerīni mēģināt panākt progresu ar diplomātiskiem līdzekļiem.
“Skatoties no tā, kā attīstīsies Eiropas diplomātijas pūliņi, skatoties no tā, kā attīstīsies situācija pašā Austrumukrainā, tad arī būs tālāka diskusija, kas jādara tālāk. Vai tās ir vēl kādas amatpersonas vai pilsoņi separātistu aprindās gan Krievijā, gan, teiksim, vai tās ir arī papildus ekonomiskās sankcijas,” klāsta Rinkēvičs.
Ministri arī aicināja Ukrainas valdību beidzot nopietni ķerties pie reformām, jo tas esot vienīgais ceļš, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Starp Ukrainas ārlietu ministru Pavlo Klimkinu un Mogerīni no rīta tika parakstīta vienošanās par palīdzības misijas izveidi. Misijas vadītājs Kalmans Mizseiss sacīja, ka no 1. decembra viņa komandas galvenais uzdevums būs dot padomus Ukrainas valdībai, lai uzlabotu tās valsts pārvaldes un drošības sektoru:
“Mūsu uzdevums būtībā ir uzbūvēt no nulles vai pat mazāk kā no nulles ļoti lielu Ukrainas valsts sektora daļu. Mēs ļoti nopietni ceram, ka spēsim palīdzēt Ukrainas valdībai. Kaut gan uzdevums ir ļoti sarežģīts, mēs uzskatām, ka šis ir vēsturisks brīdis, lai ukraiņi varētu saņemties un uzbūvēt sev pienācīgu valsti.”
Visticamāk, Eiropas augstā pārstāve ārlietās Mogerīni jau drīzumā dosies uz Maskavu un Kijevu, lai mēģinātu panākt kādu progresu.
Eiropas Savienības ārlietu ministru tikšanās notiek dienu pēc G20 samita, kurā bija vērojama pamatīga spriedze starp rietumvalstu līderiem un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Samita laikā Krievijas prezidentam viņa viesnīcā bija sešu stundu ilga saruna ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Pēc tās Merkele uzsvēra, ka Krievijas destabilizējošā rīcība Ukrainā apdraud visas Eiropas drošību, īpaši izceļot Moldovu un Gruziju. Vienlaikus viņa arī solīja darīt visu iespējamo, lai krīzei rakstu diplomātisku risinājumu un izslēdza militāras palīdzības sniegšanu Ukrainai:
„Krievija pašlaik pārkāpj Ukrainas teritoriālo vienotību un suverenitāti un uzskata savu kaimiņvalsti par savu ietekmes zonu. Pēc divu pasaules karu šausmām un Aukstā kara beigām, pašlaik notiekošais atkal apdraud visā Eiropā nodibināto mieru un kārtību.”
Tikmēr Ukrainas austrumos, neraugoties uz pamieru, aizvadīta asiņaina diennakts. Ukrainas Nacionālās drošības padome ziņo, ka kaujās gājuši bojā seši Ukrainas bruņoto spēku karavīri, kā arī vismaz 29 kaujinieki, kas lielākoties krituši cīņā par Doņeckas lidostu. Ukrainas spēki ar artilēriju apšaudīja no Krievijas iebraukušā kaujinieka Arsēnija Pavlova jeb tā sauktā Motorollas vienību, pats Motorolla līdz ar vairākiem desmitiem kaujinieku varētu būt ievainoto vidū.
