37 gadus vecais Gruzijas premjerministrs Mamuka Bahtadze amatā stājās vien pagājušā gada jūnijā. Viņš apsolīja veikt fundamentālas un novatoriskas reformas, lai izveidotu jaunu ekonomisko modeli, kas ietekmētu ikvienu Gruzijas iedzīvotāju. Pirmdien viņš ar sociālā tīkla „Facebook” starpniecību paziņoja, ka atkāpsies no amata. Bahtadze uzskata, ka nedaudz vairāk kā gada laikā, esot premjera amatā, viņš ir piepildījis savu misiju.
Premjers atzina, ka, neskatoties uz taustāmu progresu, viņš saredz vairākas problēmas, kurās iespējams sasniegt labākus rezultātus.
Bakhtadze arī izteica pateicību par atbalstu un uzticību partijas „Gruzijas sapnis” līderim miljardierim Bidzinam Ivanišvili, kurš, kā tiek uzskatīts, ir patiesais politikas noteicējs Gruzijā. Partijas „Gruzijas sapnis” deputāts Georgijs Volskis Krievijas ziņu aģentūrai „Interfax” sacījis, ka partijā jau notiekot sarunas par kandidātu premjerministra amatam un partija rīt nāks klajā ar paziņojumu. Gruzijas mediji ziņoja, ka par jauno premjerministru varētu kļūt ietekmīgais iekšlietu ministrs Giorgi Gaharija.
Bahtadzes priekštecis Giorgijs Kvirikašvili demisionēja pēc divarpus gadiem premjerministra amatā. Tas notika pēc vairākiem valdības pretinieku protestiem, kas iezīmēja dramatisku kabineta popularitātes kritumu.
Protesti neizpalika arī laikā, kad premjera amatu ieņēma Bahtadze. Plaši protesti jūnija beigās notika Tibilisi. Tos izsauca Krievijas parlamentāriešu delegācijas vizīte, kuras laikā reliģiskiem un politiskiem jautājumiem veltītās sanāksmes vadību Gruzijas plenārsēžu zālē pārņēma Krievijas Valsts domes delegācijas pārstāvis. Tas izraisīja opozīcijas sašutumu, un tā aicināja pilsoņus iziet ielās. Vēlāk protesti pārauga plašākā neapmierinātībā ar Ivanišvili un viņa vadītās partijas nespēju atdzīvināt ekonomiku. Protestu laikā tika ievainoti vairāk nekā 200 cilvēku, un to rezultātā atkāpās Gruzijas parlamenta spīkers Iraklijs Kobahidze.
Maskava nodēvēja protestus par rusofobiskiem un apturēja tiešos lidojumus starp abām valstīm. Krievijas parlamenta apakšnams pat aicināja valdību Gruzijai noteikt ekonomiskas sankcijas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan uzsvēra, ka neatbalsta sankciju noteikšanu Gruzijai, jo nevēlas darīt kaut ko tādu, kas sarežģītu abu valstu attiecības.
Gruzijas sabiedrībā plaši izplatīta negatīva attieksme pret Krieviju. Maskavas atbalstītā Gruzijas separātiskā Dienvidosetijas reģiona dēļ Gruzijas un Krievijas starpā 2008. gada augustā izraisījās karš. Piecas dienas ilgušajā karā Krievija sakāva Gruzijas nelielo armiju, bet pēc šī militārā konflikta Maskava abas Gruzijas separātiskās provinces - Dienvidosetiju un Abhāziju - atzina par neatkarīgām valstīm.
