Sēro Nīderlande un citas valstis, kuras zaudējušas savus pilsoņus. Gan pašā Nīderlandē, gan tās vēstniecībās visur pasaulē karogi nolaisti pusmastā. Vairāk nekā puse no 298 lidmašīnas katastrofā bojā gājušajiem cilvēkiem bija Nīderlandes pilsoņi. Šī ir melna diena un lielākā traģēdija valsts avio vēsturē, tā pavēstījis Nīderlandes premjerministrs Marks Rute, kurš bija ieradies Nīderlandes Šipholas lidostā, lai personiski tiktos ar satriektajiem tuviniekiem.
Nīderlande, Austrālija, Malaizija, Lielbritānija, Beļģija, Vācija un vēl citas valstis, kuru pilsoņi gājuši bojā, kā arī starptautiskā sabiedrība un organizācijas pieprasa steidzami izmeklēt notikušo, lai saprastu, vai traģēdijā vainojamas lidmašīnas tehniskās problēmas, vai laineri tiešām notriecis no nemierīgā Austrumukrainas reģiona raidīts šāviņš.
Ukrainas premjerministrs Petro Porošenko to nosaucis par teroraktu.
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins vaino Ukrainu par uguns atsākšanu cīņā ar prokrieviskajiem separātistiem. „Atbildīga ir tā valsts, kuras gaisa telpas teritorijā tas noticis,” pavēstīja Putins.
Baltais nams paziņojis, ka pieprasa nekavējoties pārtraukt uguni Austrumukrainā un netraucēt ekspertu nokļūšanai nelaimes vietā, kā arī norāda, ka ļoti svarīgi, lai šajā brīdī netiktu sabojāti vai viltoti pierādījumi. ASV piedāvā savu aviokatastrofu izmeklēšanas ekspertu un Federālā izmeklēšanas biroja darbinieku palīdzību.
ASV prezidents Baraks Obama sacīja, ka ASV piedāvās visu nepieciešamo palīdzību, lai noskaidrotu, kas notika un kāpēc. „Un mēs esam domās un lūgšanās kopā ar visām ģimenēm un pasažieriem, lai kuras zemes vien viņi nesauktu par savām mājām,” sacīja ASV prezidents.
Vašingtona arī uzsver - lai gan patlaban vēl nav zināmi visi apstākļi, ir skaidrs, ka negadījums noticis Ukrainas krīzes laikā, kad Krievija ar ieročiem, materiāliem apgādā un trenē prokrieviskos separātistus.
Arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens rakstiskā paziņojumā paudis, ka vēl ir ļoti daudz neskaidrā, taču Krievijas atbalstīto separātistu radītā nestabilitāte reģionā rada arvien bīstamāku situāciju.
Ļoti asi izteicies Austrālijas premjerministrs Tonijs Abots, norādot, ka lidmašīnas katastrofa vairāk izskatās pēc nozieguma, nevis nelaimes gadījuma un vainīgie nekavējoši jāved tiesas priekšā. Viņš aicinājis Krieviju sadarboties notikušā izmeklēšanā un sacīja, ka Austrālija steidzami izstrādās rezolūciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē, pieprasot pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu, kas nozīmētu, ka ekspertiem būtu pilna iespēja piekļūt nelaimes vietai, iegūt melnās kastes ierakstu un runāt ar aculieciniekiem.
Austrālija izsaukusi Krievijas vēstnieku, pēc sarunas ar kuru Austrālijas premjerministrs pavēstījis, ka vēstnieks vainojis Ukrainu, un viņa runātais Austrāliju ir dziļi, dziļi neapmierinājis.
„Lielāko valstu terors pret mazajām, lai vairotu savu varenību ar pilnīgu nevērību pret cilvēku dzīvi - kam tādam nav vietas mūsu pasaulē,” sacījis Austrālijas premjerministrs.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons sasaucis valdības krīzes komitejas ārkārtas sēdi.
Kopīgu paziņojumu izplatījušas arī Eiropas Savienības augstākās amatpersonas - Eiropas Komisijas prezidents Žoze Manuels Barrozu un Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs, izsakot līdzjūtību bojā gājušo tuviniekiem un pieprasot steidzamu izmeklēšanu.
Satriektas ir arī organizācijas, kas cīnās pret AIDS, jo lidmašīnā atradušies vismaz 100 cilvēku, kuri devušies uz AIDS problēmai veltītu konferenci Austrālijā. Tajā cita starpā bijis paredzēts runāt arī par narkomānu sodiem bijušajā PSRS un problēmām, kas tagad no Krievijas pārceļas un okupēto Krimu.
Satriekta un sērās, protams, ir pati Malaizija, kura vēl nesen, 8. martā piedzīvoja traģēdiju, kad, domājams, Indijas okeānā iegāzās Malaizijas aviokompānijas laineris ar 239 cilvēkiem uz klāja, taču nedz varas iestādes, nedz eksperti nav spējuši sniegt atbildi par notikušā iemesliem, kā arī lidmašīnas atlūzas un bojā gājušo mirstīgās atliekas nav atrastas.
Jau ziņots, ka „Malaysia Airlines” lidmašīna, reiss MH17 no Amsterdamas uz Kualalumpuru, notriekta ceturtdien vakarā virs Donbasa. Gan Ukrainas armija, gan separātisti noliedz, ka būtu notriekuši lidmašīnu. Tikmēr ASV satelīti fiksējuši raķetes zeme – gaiss palaišanu un brīdi, kad raķete notrieca pasažieru laineri. ASV speciālisti pēta raķetes trajektoriju, lai noteiktu, no kurienes tā izšauta.
Neilgi pirms informācijas par pasažieru lidmašīnas notriekšanu separātistu kaujinieki sociālajos tīklos gan lielījās ar ukraiņu armijas kravas lidmašīnas notriekšanu, taču drīz vien šie ieraksti bija dzēsti. Savukārt Krievijas masu mediji pēc katastrofas aktīvi ziņojuši par it kā aculiecinieku redzēto ukraiņu militāro lidmašīnu, kas varēja notriekt MH17, un pat pieļāva, ka šīs katastrofas mērķis bijusi Putina lidmašīna.
