ES un Turcijas vienošanās paredz, ka turpmāk jebkurš neregulārais imigrants, kurš no Turcijas ieradīsies Grieķijas salās, tiks nogādāts atpakaļ Turcijā. Īpaši tiek uzsvērts, ka runa ir par neregulārajiem imigrantiem, kuri ieceļo valstī bez dokumentiem. Apmaiņā pret katru atgriezto sīrieti viens Sīrijas bēglis no Turcijas tiks pārvietots uz kādu no ES valstīm.
„Tas, kas tur tiek ieskicēts izklausās pēc plāna pēc vienas valsts iedzīvotāju grupas sūtīšanu atpakaļ no Grieķijas uz Turciju,” sacīja Melbiksis. Taču ir jāievēro trīs nosacījumi: pirmkārt, jābūt skaidrai garantijai, ka patvēruma meklētāja pieteikums tiks izskatīts, otrkārt, cilvēkam nedraudēs izraidīšana uz valstīm, kur viņam draud briesmas vai pat nāves draudi un treškārt, ja cilvēks iegūst bēgļa vai kādu citu statusu, kas ļauj viņam palikt attiecīgajā valstī, viņam būs tiesības iegūt darbu, saņemt izglītību sev un saviem bērniem un citus sociālos labumus un iespējas. „Ja šie trīs punkti tiek ievēroti, tad tā shēma varētu būt,” secināja Melbiksis.
Viņš atzinīgi izteicās par iespējamā plāna daļu, kas paredz cilvēku pārcelšanu no Turcijas uz ES, tādējādi dodot iespējas cilvēkiem Eiropā iekļūt legāli. ANO Bēgļu aģentūra jau sen ir mudinājusi ES atvērt durvis legālajai migrācijai, piedāvājot studentu vīzas, humanitārās vīzas vai citus ceļus.
ANO Bēgļu aģentūra arī cer, ka līdzīgas vienošanās varētu būt ar vēl divām patvēruma meklētāju pārpludinātām valstīm – Libānu un Jordāniju. Proti, arī no tām daļu bēgļu varētu pārcelt uz Eiropu, tādējādi stiprinot legālo migrāciju.
Viņš arī kritizēja premjera Māra Kučinska (ZZS) izteikumu, ka Latvijai ir jāizvēlas vai nu maksāt Turcijai par bēgļu uzņemšanu vai piedalīties cilvēku pārvešanā uz ES, tostarp Latviju. Nav tādas izvēles – maksā vai piedalīties – ir gan jāmaksā, gan jāpiedalās, norādīja Melbiksis, atsaucoties uz ANO Bēgļu konvenciju, kas ir saistoša arī Latvijai, kas ir arī ES dalībvalsts. Viņš arī atgādināja, ka līdz ar Balkānu ceļa slēgšanu vairāk patvēruma meklētāju ES varētu mēģināt iekļaut caur Krieviju un Baltiju, tostarp arī Latviju.
Jau ziņots, ka pēc sarunām Eiropas Savienības (ES) samitā par patvēruma meklētāju atpakaļsūtīšanu uz Turciju un papildu finansējuma piešķiršanu Turcijai Latvijas premjers atzina: Latvijai pašlaik ir divi varianti - uzņemt bēgļus vai arī maksāt.
Finansējuma piešķiršana, kā izriet no Kučinska sacītā, varētu notikt, ja tas "nobremzētu [patvēruma meklētāju] plūsmu".
Ziņots, ka pērn ES ienāca vairāk nekā miljons bēgļu, kas galvenokārt devās uz Vāciju un Zviedriju. Šogad pirmajos divos mēnešos ES ieradušies vairāk nekā 130 000 cilvēku.
