Tikšanās norisinājās pēc Putina iniciatīvas.
Novembra sākumā Azerbaidžāna un Armēnija ar Krievijas starpniecību parakstīja pamieru, kas izbeidza sešas nedēļas ilgušo bruņoto konfliktu Kalnu Karabahā. Tā rezultātā Azerbaidžāna atguva kontroli pār lielu daļu reģiona teritorijas, bet desmitiem tūkstošiem tur dzīvojošo etnisko armēņu devās bēgļu gaitās.
Putins, Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs apsprieda vienošanās nosacījumu īstenošanu. Pirms tikšanās Pašinjans ar Alijevu nesarokojās.
Tikšanās sākumā Putins sacīja, ka pamiera vienošanās tiekot pakāpeniski ieviesta, tomēr esot jāvienojas par turpmākajiem soļiem, lai panāktu ilgtermiņa mieru un stabilitāti reģionā.
Kalnu Karabahā nenotiek intensīvas cīņas, tomēr saspīlējums nemazinās, par ko liecina regulārās apšaudes. Abas puses joprojām nav pabeigušas ieslodzīto apmaiņu, tāpāt nav panākta vienošanās par plānoto tranporta koridoru, kam paredzēts stiepties cauri reģionam.
KONTEKSTS:
2020. gada 27. septembra rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu. Reģions starptautiski atzīts kā Azerbaidžānas sastāvdaļa, taču to galvenokārt apdzīvo etniskie armēņi.
Pamiera vienošanās paredz, ka armēņi Azerbaidžānas kontrolē atgriezīs trīs Kalnu Karabahai pieguļošus rajonus.
