Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, dati tiek glabāti superdatorā, kas atrodas izlūkdienesta DGSE galvenajā mītnē.
Šī operācija ir „ārpus likuma, un tā netiek pienācīgi uzraudzīta”, norāda avīze.
Citi Francijas specdienesti šiem datiem var slepeni piekļūt.
DGSE analizē iegūtos metadatus - informāciju par sarunas partneriem, laiku un vietu, nevis pašu e-pastu vai citas saziņas saturu, ziņo „Le Monde”. Tiek uzraudzīta saziņa gan Francijas iekšienē, gan ar citām valstīm.
Kā liecina ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) bijušā līgumdarbinieka Edvarda Snoudena publiskotā informācija, līdzīga saziņas uzraudzības programma ieviesta arī ASV.
NSA programma PRISM tika izveidota 2007.gadā un kopš tā laika ir ievērojami paplašinājusies.
PRISM dod iespēju NSA un ASV Federālajam Izmeklēšanas birojam (FIB) sekot līdzi personas klātbūtnei globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus. Tiek veikta arī telefonsarunu noklausīšanās.
