Ukrainas ostas pilsētā Mariupolē, kas gandrīz pilnībā nonākusi Krievijas spēku kontrolē, daudzviet tiek izkārti Krievijas karogi. Pašvaldības darbiniekiem pavēlēts aizvākt pie pilsētas robežām uzstādītās ceļa zīmes ukraiņu valodā un to vietā izvietot ceļa zīmes krievu valodā.
Krievija plāno palikt Ukrainā uz "mūžīgiem laikiem"
Krievijā valdošās partijas "Vienotā Krievija" līderis Andrejs Turčaks tikmēr apmeklējis okupēto Ukrainas pilsētu Hersonu, kur pavēstījis, ka Krievija tur nolēmusi palikt uz "mūžīgiem laikiem".
"Gribu vēlreiz uzsvērt – Krievija šeit ir uz visiem laikiem. Par to nevajadzētu rasties nekādām šaubām. Nebūs nekādas atgriešanās pagātnē. Mēs dzīvosim kopā, kopā attīstīsim šo bagāto apgabalu," teica okupantu varas pārstāvis Turčaks.
Krievijas propagandā lielākais uzsvars tiek likts uz Mariupoles ieņemšanu, jo tiek uzskatīts, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins vēlēsies 9. maijā Mariupoli atrādīt kā lielāko kara ieguvumu. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs gan noliedzis, ka Krievija gatavojas 9. maijā sarīkot Mariupolē vērienīgas “Uzvaras dienas” svinības.
Tas nebūtu viegli izdarāms, jo Mariupoles aizstāvji turpina pretoties okupantiem un “Azovstaļ” rūpnīcas teritorijā notiek sīvas kaujas.
Apgrūtināta civiliedzīvotāju evakuācija no Mariupoles
Putins ir pieprasījis Mariupoles aizstāvjiem padoties, taču viņi ir paziņojuši, ka cīnīsies līdz pēdējam.
Krievijas spēki piektdien apšaudīja “Azovstaļ” teritoriju laikā, kad no tās bija jānotiek civiliedzīvotāju evakuācijai. Tādējādi krievi pārkāpa vienošanos par ugunspārtraukšanas režīmu.
Brīvprātīgo bataljona „Azov” pārstāvji paziņoja, ka evakuācijas laikā krievi ar prettanku ieročiem apšaudīja automašīnu, kas rūpnīcas teritorijā devās pēc civiliedzīvotājiem.
„Azovstaļ” pazemes bunkuros joprojām slēpjas aptuveni 200 civiliedzīvotāju, kuru vidū ir vismaz 20 bērni. Ukrainas prezidenta administrācijas vadītājs Andrijs Jermaks sacīja, ka šajā nedēļā no „Azovstaļ” teritorijas un Mariupoles ir izdevies izvest gandrīz 500 civiliedzīvotājus, no kuriem vairums ir nogādāti Ukrainas valdības kontrolētajā teritorijā.
Izmeklē Krievijas pastrādātos kara noziegumus
Cilvēktiesību organizācijas „Amnesty International” ģenerālsekretāre Agnese Kalamāra piektdien informēja, ka organizācijas darbinieki vairākās apdzīvotajās vietās Kijivas apgabalā ir dokumentējuši Krievijas karaspēka zvērības, kas nav pastrādātas nejauši, bet ar nodomu. Kalamāra sacīja, ka Krievijai būs jāatbild par tās pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā.
“Galu galā tas, ka Ukrainas iedzīvotājiem tiks nodrošināts taisnīgums, būs galvenais, lai uzvarētu karā ne tikai militāri, bet arī lai atjaunotu kopienas, valsti un pasauli, kur valda patiesība, kur noteikumi dominē pār spēku un kur tiek ievērotas visu cilvēku tiesības.
Mēs aicinām jēgpilni un efektīvi ievērot principu, ka par visiem netieši izdarītajiem noziegumiem ir jāsauc pie kriminālatbildības.
Saskaņā ar kolektīvās atbildības doktrīnu, priekšnieki, kuri zināja vai kuriem bija iemesls zināt par kara noziegumiem, bet nemēģināja tos apturēt vai sodīt vainīgos, ir jāsauc pie kriminālatbildības,” sacīja Kalamāra.
Ukrainas atjaunošanai būs vajadzīgi miljardi
Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teiktā, Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu raidījusi vairāk nekā divarpus tūkstošus raķešu, bet Ukrainas gaisa telpā reģistrēts tuvu trim tūkstošiem Krievijas iznīcinātāju. Uzbrukumos iznīcināti ne tikai militārie objekti, bet arī civilā infrastruktūra.
“Valsts budžeta deficīta segšanai Ukrainai nepieciešami aptuveni 6,6 miljardi eiro mēnesī. Kopumā aprēķināts, ka Krievijas armijas sagrautā atjaunošanai nepieciešami jau vairāk nekā 570 miljardi eiro.
Iedomājieties šo mērogu! Tāpēc katra atbalsta izpausme, katra sirsnīga palīdzība Ukrainai ir svarīga,” teica Zelenskis.
Ukrainas prezidents teicis, ka viņš varētu piekrist tādam miera līgumam, kura rezultātā Krievijas karaspēks atgrieztos pozīcijās, ko tas ieņēma pirms iebrukuma 24. februārī.
Zelenskis sarunā ar britu raidsabiedrību BBC sacījis, ka Kijiva joprojām ir gatava diplomātiskajam dialogam ar Maskavu. Viņš arī uzaicināja Vācijas kancleru Olafu Šolcu 9. maijā apmeklēt Kijivu.