Jau sākot ar pagājušo ceturtdienu uz Lietuvas un Krievijas robežas pastiprināti tiek pārbaudīti lietuviešu pārvadātāji. Savukārt jau otro nedēļu vieglajām automašīnām ir aizliegts šķērsot Lietuvas un Kaļiņingradas apgabala robežu. Pirmdien no Krievijas puses saņemtas ziņas par daudz stingrāku lietuviešu piena produktu kontroli.
Pagājušajā mēnesī šādas ekonomiskās sankcijas tika pielietotas pret Ukrainu, bet pagājušajā nedēļā tika aizliegts vīnu imports no Moldovas uz Krieviju. Šādi Maskava cenšas ietekmēt Ukrainas un Moldovas centienus šī gada novembrī parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.
Tā kā Lietuva pašlaik ir Eiropas Padomes prezidējošā valsts un tieši Viļņā notiks Austrumu partnerības samits, eksperti muitas pārbaužu pastiprināšanā saskata politiskus zemtekstus.
Nav oficiālu apstiprinājumu tam, ka pastiprinātās pārbaudes ir saistāmas ar politiskiem rīkojumiem. Tomēr Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Nerijus Maļukēvičs Lietuvas portālam Delfi.lt norāda, ka šādas spiediena izdarīšanas metodes no Krievijas puses nav nekas jauns. Viņš arī piebilst - ņemot vērā novembra samitu, var tikai prognozēt, ka sankciju kulminācija vēl ir tikai priekšā.
Maļukēvičs Krievijas rīcību saista arī ar nesen notikušo Baltijas valstu prezidentu vizīti Vašingtonā, kas apstiprināja Amerikas Savienoto Valstu atbalstu mūsu reģionam. Lai varētu runāt par pilnvērtīgu ekonomisko karu, no Krievijas puses vēl tikai trūkstot ierobežojumi enerģētikas jomā un agresīva retorika Krievijas masu saziņas līdzekļos.
Arī „Nordea” bankas ekonomists Žigimants Maurics prognozē, ka pašreizējais ekonomiskais karš turpināsies vēl vairākas nedēļas vai pat mēnešus, iespējams, līdz pat novembra beigās gaidāmajam Austrumu partnerības samitam. Maurics atgādina, ka 2009.gadā līdzīgi gandrīz tika paralizēts darbs uz Latvijas un Krievijas robežas. Taču ekonomists ir pārliecināts - Eiropas Savienība kļūst vienotāka un spēcīgāka, un Krievija ekonomiskajā karā var gan uzvarēt, gan zaudēt. Pēc bankas pārstāvja vārdiem, ļoti iespējams, ka Maskava izspēlēs arī enerģētikas kārti, taču, visticamāk, nav runa par energoresursu piegāžu ierobežošanu, bet gan par cenas celšanu.
Tikmēr savu neapmierinātību ar situāciju uz robežas ar Krieviju paudis arī Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs. Viņš norādījis, ka Lietuvas autopārvadātājiem radītie zaudējumi ik dienu ir mērāmi "miljonos eiro". Tieši tāpēc situācija jau ir apspriesta ar augsta ranga Krievijas amatpersonām. Tāpat Lietuva ir vērsusies pēc atbalsta Eiropas Savienības institūcijās. Linkevičs par labo ziņu nosaucis to, ka Lietuva vairs nav viena, taču sliktā ziņa esot tāda, ka pagaidām nekas vēl nemainoties.
