Pirmdienas rīts Briselē sākās ar ārlietu ministru sarunām par situāciju Ukrainā. Tomēr vēl pirms kopīgās sanākšanas jaunā Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni parakstīja vienošanos ar Ukrainas ārlietu ministru Pavlo Klimkinu par Eiropas atbalsta misijas izveidi. Misijas vadītājs Kalmans Mizseiss sacīja, ka no 1. decembra viņa komandas galvenais uzdevums būs dot padomus Ukrainas valdībai, lai uzlabotu tās valsts pārvaldes un drošības sektoru:
“Mūsu uzdevums būtībā ir uzbūvēt no nulles vai pat mazāk kā no nulles ļoti lielu Ukrainas valsts sektora daļu. Mēs ļoti nopietni ceram, ka spēsim palīdzēt Ukrainas valdībai. Kaut gan uzdevums ir ļoti sarežģīts, mēs uzskatām, ka šis ir vēsturisks brīdis, lai ukraiņi varētu saņemties un uzbūvēt sev pienācīgu valsti.”
Šāda ekspertu misija, kas palīdzēs ukraiņiem veikt reformas, ir viens no atbalsta veidiem, par kuriem pirms ārlietu ministru sanāksmes runāja Mogerīni. Viņa uzsvēra, ka Eiropai varētu nākties reaģēt uz tā saucamajām vēlēšanām Ukrainas austrumos, ko sarīkoja nemiernieki. Tomēr sankcijas nav vienīgais, par ko būtu jādomā, atkārtoja Mogerīni.
„Sankcijas kā tādas nav pašmērķis. Tās var būt instruments, ja tās tiek īstenotas kopā ar citām lietām. Un es domāju, ka ir pienācis laiks koncentrēt ministru uzmanību arī uz šiem citiem pasākumiem, kas ir nepieciešami, lai mums būtu pilnvērtīga stratēģija. Tas nozīmē, ka, no vienas puses,
mums ir jāprasa, lai ukraiņi patiešām apņemtos veikt reformas. Mums arī ir jāsaprot, kā mēs varam viņiem palīdzēt šajā jomā, jo labākais veids, kā panākt progresu, ir nodrošināt, ka Ukraina ir veiksmes stāsts. Un tam ir jāveltī mūsu galvenā uzmanība. Mums arī jāsaprot, kā mēs kā Eiropas Savienība varam no jauna iesaistīties dialogā ar Krieviju,” norādīja Mogerīni.
Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs uzskata, ka Eiropai bija jāreaģē uzreiz pēc tā dēvētajām vēlēšanām Doņeckā un Luganskā. Tagad esot jau par vēlu, sacīja Linkēvičs. Tomēr labāk ir izdarīt vismaz kaut ko, nekā nereaģēt nemaz.
“Pēdējā laikā, pēc tā saucamajām 2. novembra vēlēšanām, situācija ir krasi pasliktinājusies. Tā vietā, lai redzētu kādus pozitīvus signālus, mēs redzam tieši pretējo, jo armijas spēki turpina koncentrēties pierobežā, jo Krievija turpina noliegt, ka tā ir iesaistīta šajā konfliktā, jo Krievija joprojām tur savu karaspēku Ukrainas teritorijā. Un tas ir ļoti satraucoši. Tādēļ mums nav cita ceļa, kā tikai konsolidēt savus spēkus, lai turpinātu spiedienu, un arī, lai atbalstītu Ukrainas valdību,” uzsvēra Linkēvičs.
Jāatzīmē, ka vairāki pasaules analītiķi pašreiz ar diezgan lielu varbūtību paredz Ukrainas valdības bankrotu. Tādēļ Eiropai un arī Starptautiskajam valūtas fondam jau drīzumā būs atkal jādomā arī par finansiālu atbalstu Ukrainai.
