Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons spītīgi paliek pie savām pozīcijām - arī pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles vairākkārtējiem mēģinājumiem pārliecināt britu kolēģi, ka bijušā Luksemburgas premjerministra un Eiropas Parlamenta vēlēšanās visvairāk guvušā politiskā spēka „Eiropas Tautas partijas” virzītā Žana Kloda Junkera kandidatūra Eiropas Komisijas prezidenta postenim būtu atbalstāma.
Kamerona galvenais arguments ir tas, ka Junkers ir pārāk dedzīgs Eiropas federalizācijas piekritējs un ar viņu būtu grūti vienoties par Eiropas Savienības reformām.
Līdz šim līdzīgi iebilda arī vēl vairākas citas valstis, to vidū Nīderlande, Ungārija, Zviedrija, taču tagad tās savu viedokli ir būtiski mainījušas un Lielbritānijas līderis smagajā cīņā, šķiet, ir palicis viens. Tas arī Londonā pašmāju politiķiem licis paust, ka Lielbritānija galu galā var šo spēli zaudēt, jo ir jābūt reālistiem.
Tomēr Kamerona nepiekāpība neļauj virzīties uz priekšu. Iepriekš Eiropas Savienības dalībvalstis bija nolēmušas jau nākamnedēļ, 26. un 27.jūnijā, gaidāmajā Eiropas Savienības līderu samitā Briselē galīgi apstiprināt jauno Eiropas Komisijas līderi, lai varētu bez kavēšanās sākt noformēt jauno komisijas sastāvu un septembrī varētu sākties dalībvalstu komisāru noklausīšanās.
Taču nerimst arī runas, ka pēdējā mirklī varētu mēģināt atrast Junkera aizstājēju, kurš būtu pa prātam arī Lielbritānijai. Kuluāros pieminēts arī Somijas premjerministrs Jirki Katainens, kurš šajās dienās pats pēc savas brīvas gribas aiziet no premjerministra amata.
Tiek lēsts, ka Katainena vietā varētu nākt Eiropas Parlamentā ievēlētais un bijušais Somijas Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Stubs, bet Katainens jebkurā gadījumā varētu būt nākamais Somijas virzītais eirokomisārs.
Taču Ziemeļvalstu presē vīd arī citi vārdi: Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita, arī Zviedrijas valdības vadītājs Fredriks Reinfelds, Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite, Itālijas bijušais līderis Enriko Leta, iespējams, Polijas premjers Donalds Tusks un arī Latvijas bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis.
Cīņa par Eiropas Komisijas prezidenta krēslu tomēr neliedz dalībvalstīm izraudzīties savus komisāra kandidātus un pavēstīt, kurus portfeļus tās iekārotu. Francija varētu virzīt finanšu ministru Pjēru Moskovici, Čehija – kādreizējo sarunvedi par iestāšanos Eiropas Savienībā Pavelu Teličku. Polija ar ārlietu ministru Radoslavu Sikorski gribētu iekarot Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās posteni, briti raugās uz diviem kandidātiem – vai nu bijušais veselības ministrs Endrju Leinlejs vai vadības lietu koordinators parlamentā Endrju Mičels. Vairākas valstis savus kandidātus vēl patur noslēpumā, raugoties, kā attīstīsies situācija Briselē.
