Dublina uzstāj, ka robežai ar Ziemeļīriju jāpaliek atvērtai, un brīdinājusi par veto uzlikšanu pāriešanai uz “Brexit” sarunu nākamo fāzi par nākotnes attiecībām.
Robeža ar Ziemeļīriju tagad kļuvis par problemātiskāko jautājumu “Brexit” sarunās pirms decembrī paredzētā Eiropas Savienības līderu samita. Tajā lems par pāreju uz nākamo sarunu fāzi – par nākotnes tirdzniecības attiecībām pēc Lielbritānijas izstāšanās.
Abi pārējie pamatjautājumi, uz kuru atrisināšanu uzstājusi Brisele, ir Eiropas Savienības pilsoņu tiesības Lielbritānijā un Londonas finansiālās saistības pret Eiropas Savienību. Šonedēļ paziņots, ka Londona esot piekritusi maksāt aptuveni 50 miljardus eiro, kas ir tuvu tai summai, uz ko uzstāj Brisele.
Bet Ziemeļīrijas robeža ir vēl risināmais jautājums.
Tuska vizīte Dublinā tiek tulkota kā signāls, ka Eiropas Savienība turpinās atbalstīt Īrijas nostāju, ka ir jāizvairās no tā dēvētās „cietās” robežas un stingru robežkontroļu ieviešanas.
Dublina iepriekš brīdinājusi par veto uzlikšanu decembra samitā lēmumam par pāreju uz nākamo “Brexit” sarunu fāzi. Īrijas premjers Leo Varadkars šonedēļ parlamentā gan norādīja, ka neuzskata, ka Īrija būs spiesta izmantot veto tiesības. Viņš pauda pārliecību, ka uzvarēs vienprātība.
Tusks paziņojis, ka pirmdiena ir „galīgais termiņš”, kad Londonai ir jāizklāsta Briselei konkrēti piedāvājumi trīs pamatjautājumos, tostarp par izstāšanās rēķinu un robežu.
Pirmdiena būs svarīga diena – britu premjere Terēza Meja ieradīsies Briselē, lai tiktos ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru un izklāstītu Londonas priekšlikumus.
Vienlaikus britu parlamenta Izstāšanās komiteja no Eiropas Savienības piektdien no rīta brīdināja, ka kontroļu ieviešana uz Ziemeļīrijas un Īrijas Republikas robežas šķiet nenovēršama.
Komiteja norādīja, Londonas lēmums izstāties gan no Eiropas vienotā tirgus, gan muitas savienības nav savietojams ar atvērtu robežu ar Īriju. Savukārt priekšlikumi par vienkāršotas robežas ieviešanu ir „nepārbaudīti” un „balstīti pieņēmumos”.
Vienlaikus piektdienas rītā kļuva zināms, ka nākamnedēļ otrdien vizītē Briselē ieradīsies ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons. Viņš tiksies ar Eiropas Savienības ārlietu ministriem. Vēl šonedēļ Tilersons aicināja abas “Brexit” sarunās iesaistītās puses nekavēties un virzīties uz priekšu.
„Savienotās Valstis saglābās mūsu īpašās attiecības ar Apvienoto Karalisti un vienlaikus saglabās stipras attiecības ar Eiropas Savienību neatkarīgi no tā, kāds būs “Brexit” rezultāts. Mēs nemēģināsim ietekmēt sarunas, bet mēs aicinām Eiropas Savienību un Lielbritāniju šo procesu virzīt uz priekšu ātri un bez nevajadzīgiem asumiem,” pauda Tilersons.
Svarīga tēma Tilersona sarunās Briselē būs transatlantiskā sadarbība, ņemot vērā, ka pēc Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā Briseles un Vašingtonas attiecībās iestājies saspīlējums.
Jau ziņots, ka pērn, jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza šogad martā.
Bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no Eiropas Savienības sākās šogad 19.jūnijā. Oficiālo Londonu tajās pārstāv “Brexit” lietu ministrs Deivids Deiviss, bet ES - Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Mišels Barnjē. Brisele bija gatava ar Londonu pie viena galda sēsties jau ātrāk, tomēr sarunu uzsākšana tika atlikta, jo 8. jūnijā Lielbritānijā notika ārkārtas vēlēšanas, kurās premjerministre Terēza Meja cerēja iegūt vēl lielāku sabiedrības atbalstu viņas partijai un valdībai, un līdz ar to arī „Brexit” sarunām, taču Mejas vadītā Konservatīvā partija zaudēja absolūto vairākumu Lielbritānijas parlamentā.
