Tas ievērojami pasliktina pašreizējās prezidentes Dilmas Rusefas izredzes veiksmīgi pārvarēt politisko krīzi, tomēr nenozīmē tūlītēju varas maiņu vienā no pasaules ekonomiski spēcīgākajām valstīm.
Vairāk nekā 3,5 miljoni protestētāju un ielu demonstrācijas vismaz 300 Brazīlijas pilsētās. Tā ir uzskatāma liecība sakaitētajai politiskajai atmosfērai Brazīlijā – piektajai platības ziņā lielākajai valstij uz Zemeslodes un devītajai lielākajai pasaules ekonomikai.
Bet tieši ekonomikas lejupslīde tiek uzskatīta par galveno sīvā politiskā konflikta pamatu.
Iepriekš viena no straujāk augošajām pasaules ekonomikām, nupat piedzīvo ļaunāko recesiju aizvadīto 30 gadu laikā. Straujo izaugsmi un arvien dāsnāku sociālo politiku un infrastruktūras attīstību Brazīlija finansēja galvenokārt ar ieņēmumiem izejvielu ieguves un eksporta: galvenokārt, nafta, dzelzs rūda, krāsainie un retie metāli. Ķīnas un citu augošo ekonomiku pieprasījums pēc tiem strauji auga.
Tāpat arī pieprasījums pēc Brazīlijas lauksaimniecības produkcijas, jo īpaši sojas.
Taču Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, zemās naftas un citu izejvielu cenas ne tikai norāva stopkrānu Brazīlijas ekonomikas izaugsmei, bet būtībā iedarbināja atpakaļgaitu. Aizvadītajā gadā ekonomika ne tikai neauga, bet pat saruka par nepilniem četriem procentiem. Tas ir sliktākais rādītājs kopš 1981.gada. Darba vietu skaits samazinās, bet cenas tikmēr aug. Pērnā gada nogalē inflācija sasniedza teju 11%. Bezdarbs pieauga līdz deviņiem procentiem, taču šīgada prognozes jau runā par divciparu skaitli. Krītas Brazīlijas valūtas – reāla vērtība pret dolāru. Bet tas nozīmē arī dārgākas importētās preces.
Šajos apstākļos tiek apšaubītas iepriekš populārās prezidentes Dilmas Rusefas spējas nodrošināt valsts sekmīgu iziešanu no krīzes. Tas kalpojis par kontekstu skaļajām apsūdzībām korupcijā, kuras nemitīgi vajā Brazīlijas politiku.
Varas cīņa uz dzīvību un nāvi aptvērusi visu politisko spektru. Iepriekš, sargājot no apsūdzībām korupcijā, Rusefa centās glābt savu priekšteci un politisko skolotāju eksprezidentu Lulu da Silva. Ieceļot de Silvu par savas kancelejas vadītāju, viņš iegūtu daļēju imunitāti. Saskaņā ar Brazīlijas likumdošanu, apsūdzības pret viņu varētu izskatīt vien Augstākajā tiesā. Tomēr viens no tiesnešiem šo nomināciju noraidīja.
Tiesa, apsūdzības vērienīgā naudas atmazgāšanas un koruptīvā shēmā skar arī pašu prezidenti Rusefu par laiku, kad viņa bija Brazīlijas naftas ieguves kompānijas “PetroBras” menedžmentā, prezidenta da Silvas valdīšanas laikā. Koruptīvā shēma, kuras realizācija nevarēja notikt bez augstākās politiskās varas atbalsta, paredzēja dārgus būvniecības projektus, par kuriem dāsni pārmaksāja “Petrobras”. Starpība starp reālo būvniecības cenu un mākslīgi uzpūstajām tāmēm, tikusi izmantota tostarp arī Brazīlijas kongresa locekļu balsu uzpirkšanā pirms atbildīgiem balsojumiem.
Brazīlijas demokrātiskās kustības partijas izstāšanās no valdošās koalīcijas, var uz laiku paralizēt Rusefas darbu. Īslaicīgi prezidenta pienākumus nāktos uzticēt valsts vice-prezidentam. Tomēr tas vien nenozīmē Rusefas prezidentūras beigu, ja vien viņa spēs nodrošināt nepieciešamās kongresa locekļu balsis impīčmenta rosinājuma noraidīšanai balsojumam maijā.
