ASV valdība vēl nav izlēmusi, vai ieviest sankcijas, bet lēmums varētu tikt pieņemts drīz, varbūt jau nākamo divu nedēļu laikā. Par Baltā nama plāniem vēsta laikraksts „Washington Post”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem valdībā.Baltais nams ziņas par sankciju apsvēršanu un gatavošanu nekomentē.
Saskaņā ar avotu vēstīto, vēl nav izlemts, kāda tieši veida sankcijas varētu ieviest pret ķīniešu uzņēmumiem un privātpersonām. Ja tas notiks, šī būs pirmā reize, kad tiktu piemērots ASV prezidenta Baraka Obamas aprīlī parakstītais rīkojums, kas ļauj iesaldēt to ārvalstu privātpersonu un organizāciju aktīvus, kas iesaistīti komercspiegošanā kibertelpā, raksta izdevums.
Kāds avots prezidenta administrācijā izteicies, ka šādu sankciju ieviešana nosūtīs divu veidu signālus - vienu Pekinai, ka Vašingtona cīnīsies pret ekonomisko spiegošanu, un otru ASV privātajam sektoram, proti, ka valdība to atbalsta.
Tajā pašā laikā Baltais nams apzinās, ka Ķīna ir ASV otrs lielākais tirdzniecības partneris, kuras rokās ir nozīmīga daļa ASV izdoto parādzīmju. Pekina arī spēlē nozīmīgu lomu, runājot par starptautiskās sabiedrības politiku pret Irānu un Ziemeļkoreju. Turklāt diskusijas par sankciju ieviešanu notiek laikā, kad jau septembrī vizītē ASV ieradīsies Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, kurš tiksies ar prezidentu Obamu. Domājams, kiberdrošības jautājums būs viens no apspriežamajiem tematiem.
Daļa amatpersonu arī ir bažīgas, ka sankciju ieviešanas gadījumā Ķīna varētu spert pretsoļus, vēršoties pret ASV uzņēmumiem Ķīnā. Citi gan norāda, ka Pekina jau ilgi īstenojusi diskriminējošu politiku attiecībā uz ārvalstu firmām savā tirgū.
Avoti valdībā arī saka, ka Savienoto Valstu tirdzniecības un komerciālo datu zādzību skaits no Ķīnas puses ir audzis, neskatoties uz virkni brīdinājumu caur diplomātiskiem kanāliem. Un tādēļ amatpersonas Baltajā namā apsver ekonomiskās sankcijas.
Amatpersonas saka, ka Ķīna nav vienīgā valsts, kas cenšas ielauzties datortīklos, tomēr ir pati aktīvākā. Nesen ASV Federālais izmeklēšanas birojs paziņoja, ka ekonomiskās izspiegošanas gadījumu skaits pēdējā gada laikā pieaudzis par vairāk nekā 50%, galvenokārt pateicoties ķīniešu aktivitātēm.
Biznesa izdevums „Bloomberg” savukārt norāda, ka Vašingtonas apsvērtie soļi var tikt vērsti ne tikai pret Ķīnu. ASV uzskata, ka arī hakeri no Krievijas kļuvuši aktīvāki.
ASV pēdējā laikā arvien biežāk apsūdz Ķīnu hakeru uzbrukumos ASV kompāniju un valsts iestāžu vietnēm. Vēl vasaras sākumā hakeri esot piekļuvuši četru miljonu ASV federālo iestāžu darbinieku personīgajiem datiem, atzina Vašingtona. Aizdomu ēna krita uz Pekinu.
Ķīna apsūdzības allaž noliegusi, tās kritizējot kā „bezatbildīgas.” Pekina uzsvērusi, ka arī pati ir hakeru uzbrukumu objekts, un aicina uz starptautisku sadarbību hakeru darbības novēršanai.
