Krievija mēģina Donbasā uzbrukt vienlaicīgi no ziemeļiem un dienvidiem, Arestovičs teicis intervijā Markam Feiginam, piebilstot, ka "pašlaik visi gaida otro ešelonu. Otrajā ešelonā ir desmit bataljona taktiskās grupas, kuras pārbrauc no Tālajiem Austrumiem, 5. armija un tie, kurus izveda no ziemeļiem un no mums – Kijivas, Černihivas un Sumiem".

Vienlaikus Arestovičs atzina, ka no Tālajiem Austrumiem vestais Krievijas spēku pastiprinājums vēl nav sasniedzis uzbrukuma pozīcijas, bet no Ukrainas ziemeļiem izvestie spēki vēl nav gatavi uzbrukumam.

Iepriekš Ukrainas prezidenta biroja padomnieks paziņoja, ka nākamo divu nedēļu laikā Donbasā norisināsies sīvas kaujas, kuras noteiks kara nākamā posma likteni, kā arī Krievija pastiprinās uzbrukumus Zaporižjas un Hersonas virzienā.

Savukārt Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko pieļāvis, ka Krievijas spēki varētu vēlreiz mēģināt ieņemt Kijivu, kā arī nevar izslēgt uzbrukumu Odesai kā vēl vienam ienaidnieka mērķim.

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks paziņojis, ka Ukrainas un Krievijas prezidentu sarunas varētu notikt pēc kaujām Donbasā, kurās Kijiva gatavojas uzvarēt.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.