Eiropas Savienība nerīkos evakuāciju no apvērsuma skartās Gabonas, pārskatīs nākotnes politiku Āfrikā

Eiropas Savienība (ES) pagaidām neplāno savu pilsoņu evakuāciju no Gabonas, kur šonedēļ militārpersonu grupa gāza ilggadējo prezidentu Ali Bongo, pavēstījis ES ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels. Bloka valstu ārlietu ministri ceturtdien tikās Spānijas pilsētā Toledo, kur apsprieda tālāku rīcību saistībā ar jau astoto militāro apvērsumu Centrālāfrikas vai Rietumāfrikas valstī pēdējo trīs gadu laikā.

Lai arī ES rūpīgi seko notikumiem Gabonā, pagaidām ES valstu pilsoņu evakuācija no tās nav plānota.

"Šobrīd mēs neredzam vardarbības riskus vai situāciju, kas varētu izraisīt apdraudējumu. Gabonā ir aptuveni 10 000 ES pilsoņu, taču neviena valsts nav paudusi bažas par viņu situāciju. Tātad evakuācija no Gabonas netiek plānota," teica ES ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels.

Viņš arī norādīja, ka militārie apvērsumi nav risinājums, taču nedrīkst arī aizmirst, ka Gabonā nupat notikušajās vēlēšanās konstatēti vairāki pārkāpumi:

"Ir militārie apvērsumi, un ir institucionālie apvērsumi, kuros nav nepieciešams izmantot ieročus. Bet, ja kāds vilto vēlēšanu rezultātus, lai tiktu pie varas – arī tas ir pārkāpums."

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri ceturtdien tikās Spānijas pilsētā Toledo, lai pārspriestu dažādas aktualitātes valstu blokā, tostarp arvien pieaugošo apvērsumu skaitu Āfrikas valstīs.

Bloka valstis arī strādā pie sankcijām pret Nigēru, kur pirms mēneša notika apvērsums.

Gabona kļuvusi jau par astoto Centrālāfrikas vai Rietumāfrikas valsti, kurā pēdējo trīs gadu laikā noticis militārs apvērsums. 

Vairāku Āfrikas valstu bruņotos spēkus iepriekš apmācījuši ES valstu karaspēki. Piemēram, Francija Nigērā un Čadā ir izvietojusi 2500 karavīru, kuru darbības pamatā ir militārās mācības. 400 karavīru Francija izvietojusi arī Gabonā, kur tie apmācīja vietējos bruņotos spēkus.

Tikmēr ES ir finansējusi un apmācījusi karaspēkus Mali un Nigērā. 

Militārās mācības galvenokārt ir bija vērstas uz to, lai apkarotu ekstrēmismu, jo īpaši ar "Al-Qaeda" saistītos grupējumus nemierīgajā Sāhela reģionā. 

Daļu eiropiešu satrauc tas, ka pieaugošie nemieri Āfrikā var radīt vēl lielāku bēgļu plūsmu uz Eiropu, un bloka valstis jau šobrīd nespēj vienoties, kā tikt galā ar tik lielu migrantu skaitu, vēstīja ziņu aģentūra AP.

"Ņemot vērā militāro apvērsumu izplatību un "vāgneriešu" grupējuma klātbūtni Centrālāfrikas Republikā, Mali un Burkinafaso, ir skaidrs, ka nav klājies labi," vērtēja ES ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels.

Arī Īrijas ārlietu ministrs Maikls Mārtins mudināja izvērtēt ES politiku Āfrikā. Viņš norādīja, ka apmācīt kontinenta valstu armijas, kas vēlāk varētu vērsties pret savām valdībām, rada "ļoti nopietnu dilemmu".

Daļa ārvalstu ministru pauda, ka Āfrikai savas problēmas jārisina pašai. Piemēram, Nigēras gadījumā ir svarīgi atbalstīt Rietumāfrikas valstu bloku ECOWAS.

Spānija pēc apvērsumiem Nigērā un Gabonā izvērtēs miera uzturēšanas misijas Āfrikā, tā Eiropas Savienības aizsardzības ministru sanāksmē Toledo paziņoja valsts aizsardzības ministre Margarita Roblesa. Viņa piebilda, ka Spānija ir bažīga par notikumiem Āfrikas Sāhela reģionā. Mali galvaspilsētā Bamako šobrīd izvietoti aptuveni 140 spāņu karavīru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti