Visa videointervija krievu valodā šeit
Moldovas konstitūcija paredz tās pastāvīgu neitralitāti: netiek pieļauta citu valstu bruņoto spēku izvietošana Moldovas teritorijā, netiek apsvērta iestāšanās militārās aliansēs. Atbildot uz jautājumu, vai ir pazīmes, ka Ukrainas karš un draudi no Krievijas to spēj mainīt, Ņižņikavs norādīja, ka tas jau ir mainījies.
"Neitralitātes vairs nav. Mēs redzam, ka līdz 2022. gadam [Moldovas prezidente] Maija Sandu turpināja savu priekšgājēju politiku, lai arī viņa bija proeiropeiska prezidenta amata kandidāte, bet pēc tam viņas partija nāca pie varas. Pirmais, ko viņa darīja, – mēģināja normalizēt attiecības ar Krieviju un meklēja iespējas noregulēt attiecības ar "Gazprom". Bet, kad sākās [pilna mēroga] karš, Moldovā viss sagriezās kājām gaisā," sacīja Ņižņikavs.
Pēc viņa teiktā, Moldovas valdība izdarīja savu ģeopolitisko izvēli, karā nostājoties Ukrainas pusē un saņemot Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu.
Savukārt jautājums par iestāšanos NATO Moldovai ir "ļoti smags", jo Moldovas sabiedrība ir "sašķelta šajā jautājumā", norādīja pētnieks.
"Taču fakts, ka šīs valdības vadībā Moldova jau virzās uz eiroatlantiskās integrācijas pusi, reāli mainījis ilggadējo sēdēšanas uz diviem krēsliem politiku, kuru līdz 2022. gadam izmantoja gan proeiropeiskās, gan prokrieviskās Moldovas valdības," uzsvēra Ņižņikavs.
Runājot par perspektīvām, ka Moldova nākotnē varētu pievienoties Rumānijai, politologs tās vērtēja skeptiski, norādot, ka tas izjauktu reģionālo kārtību, kas izveidojusies pēc Otrā pasaules kara. Viņš arī teica, ka Moldovas sabiedrībā nav pieprasījuma pēc pievienošanās Rumānijai.
"Moldovas sabiedrībā tā nav ideja, kas visus priecē. Atbalsts ir, bet tas ir tāds ļoti nišas atbalsts, kā es to nosauktu. Un domāju, ka Moldovai šis jautājums šodien nav aktuāls un tāds arī nekļūs tuvākajās desmitgadēs," sacīja pētnieks.
