Tas ukraiņiem ir liels solis uz priekšu enerģētiskās neatkarības virzienā. Pirmo reizi visas neatkarīgās Ukrainas pastāvēšanas vēsturē valsts spējusi pārziemot – nodrošināt gan civiliedzīvotāju, gan arī komersantu apkures vajadzības, izmantojot tikai pašu rīcībā esošo gāzi, nevis tās importu.
Šādu situāciju lielā mērā ir ietekmējis karš, jo ievērojami sarucis pieprasījums pēc gāzes gan iekšzemē, gan Krievijas okupētajās teritorijās – Doneckas un Luhanskas apgabalos, kur atradās lielas ražotnes.
Taču vēl arī ukraiņi paši sākuši vairāk iegūt dabasgāzi.
"Neskatoties uz Krievijas pilna apmēra iebrukumu, Ukraina pagājušā gadā spēja ne vien saglabāt, bet arī palielināt dabasgāzes ieguvi. Mēs spējām palielināt ieguvi par 200 miljoniem kubikmetru, un pērn Ukraina ieguva 18,7 miljardus kubikmetrus gāzes," preses konferencē vietējiem medijiem stāstīja Ukrainas gāzes ieguves uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Artems Petrenko.
Palielinot ieguvi un samazinoties iekšējam patēriņam, izdevies iztikt ar to gāzi, kas ir pašiem, nevis to iepirkt. Salīdzinot – līdz pilna apmēra iebrukumam Ukraina katru gadu savām vajadzībām vēl importēja klāt 8–10 miljardus kubikmetru gāzes.
Šoziem bez tā izdevās iztikt, un ukraiņi prognozē, ka arī turpmāk – pēc kara beigām mācēs iztikt ar pašu gāzi. Lai tas būtu iespējams, jau tagad notiekot investīcijas gāzes ieguves jaudu palielināšanai.
Lai arī pilna apmēra iebrukums Ukrainā turpinās jau vairāk nekā divus gadus, vienošanās par Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu joprojām turpinās un tiek pildīta.
Ukraina par krievu gāzes tranzītu saņem simtiem miljonus dolāru, kas, protams, valstij ir ļoti vajadzīgi šajā smagajā finansiālajā situācijā, kad akūti trūkst līdzekļu gan armijas vajadzībām, gan kopumā valsts aparāta uzturēšanai.
Turklāt tādējādi Ukraina arī pilda saistības pret saviem Eiropas partneriem, kas šo caur Ukrainu tranzītā transportēto gāzi pērk.
Tomēr šī gada nogalē beigsies termiņš šobrīd spēkā esošajam līgumam – tas noslēgts pirms pieciem gadiem, kad vēl pilna apmēra iebrukums nebija sācies. Un šobrīd ir atvērts jautājums, kas tālāk notiks ar šo Krievijas gāzes tranzītu caur Ukrainu.
Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs savā nesenajā preses konferencē pauda, ka Ukraina nekādas sarunas ar Krieviju par šo jautājumu neplāno.
"Mēs, protams, neplānojam nekādas sarunas ar agresorvalsti par to, lai pagarinātu līgumu un liktu savus parakstus zem tā. Bet mums ne vienu reizi vien ir bijušas dažādas sarunas ar Eiropas līderiem Eiropas Komisijas (EK) ietvaros. Ja Eiropas valstis iestāsies vai nu konsorcijā, vai kāds no Eiropas partneriem iestāsies par savas gāzes tranzītu, tad mēs esam gatavi šādu pakalpojumu nodrošināt – tāpat kā esam darījuši to visu šo laiku – atbildīgi pret Eiropas partneriem," sacīja Šmihaļs.
Viņš arī pauda, ka gadījumā, ja nevienam Eiropā tas nebūs vajadzīgs, tad Ukraina izmantos šo gāzes transportēšanas cauruļvadu pati savām vajadzībām. Ukrainai esot plāns B, un šī gāzes transportēšanas cauruļvadu sistēma nekur nepazudīšot. Viņi atradīšot, kā to izmantot – tajā skaitā arī tranzītam.
Ukrainā šonedēļ arī tiek slēgta apkures sezona. Harkivā pēc 22. marta uzbrukumiem vispār nebija iespējams nodrošināt ne apkuri, ne elektrību, ne ūdensapgādi. Tas viss pakāpeniski tika un joprojām tiek atjaunots.
Arī tur, kur šo vajadzību pieejamību izdevās atjaunot, tas noticis vien uz dažām dienām. Kopumā Harkivā un frontei tuvāk esošajā Hersonā apkures sezona pārtraukta otrdien, bet Kijivā radiatori būs silti vēl līdz ceturtdienai.
Arī citās Ukrainas pilsētās no 28. marta plāno pārtraukt apkures sezonu. Un pamazām jau ķlūst arī siltāk. Šajā nedēļas nogalē – līdzīgi kā Latvijā – arī Ukrainā sola pirmās siltās dienas, kad gaisa temperatūra sasniegs pat +22 grādus.
