Balsojumā par ASV virzīto rezolūciju Krievija un Ķīna izmantoja savas veto tiesības, pret balsoja arī Alžīrija, bet Gajāna atturējās. Pārējās 11 Drošības padomes dalībvalstis balsoja par, tostarp pastāvīgās dalībvalstis Francija un Lielbritānija.
Krievija nosodīja ASV par to, ka tā neko nedarot, lai savaldītu Izraēlu, tikmēr Ķīnas ieskatā rezolūcijas teksts neatbildot uz jautājumu par pamiera realizēšanu īstermiņā.
Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Nebenzja arī izsmēja Vašingtonu par to, ka tā runā par pamieru tikai tad, kad "Gaza ir praktiski noslaucīta no zemes virsas".
"Mēs esam liecinieki tipiski liekulīgai izrādei," viņš teica. ""Amerikas "produkts" ir ārkārtīgi politizēts, un vienīgais mērķis ir spēlēt par labu vēlētājiem un mest viņiem kaulu, pieminot pamieru Gazā."
Savukārt ASV uzskata, ka Krievijas un Ķīnas veto esot cinisks un tās nevēlējās balsot par rezolūciju tikai tāpēc, ka to bija sagatavojusi ASV.
"Krievija un Ķīna vienkārši nevēlējās balsot par rezolūciju, ko izstrādāja Amerikas Savienotās Valstis," teica ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfilda. "Būsim godīgi – neraugoties uz visu ugunīgo retoriku, mēs visi zinām, ka Krievija un Ķīna nedara neko diplomātisku, lai panāktu ilgstošu mieru vai jēgpilni veicinātu cientienus apgādāt Gazu ar humāno palīdzību."
Bet Izraēla paziņojusi, ka plāno sākt sauszemes ofensīvu Rafahas pilsētā Gazas joslā ar vai bez Vašingtonas atbalsta,
piektdien ASV valsts sekretāram Antonijam Blinkenam sacīja premjerministrs Benjamins Netanjahu.
"Nav iespējams sakaut "Hamās", ja mēs neiekļūsim Rafahā un neiznīcināsim tur palikušos [teroristu] bataljonus. Es viņam [Blinkenam] teicu, ka ceru to izdarīt ar Amerikas Savienoto Valstu atbalstu, bet, ja būs nepieciešams, mēs to izdarīsim paši," teica Netanjahu.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla izsludināja valstī karastāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus, kā arī sauszemes operāciju pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā, kā arī pastiprināja militārās darbības Jordānas rietumkrastā.
Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni, liecina "Hamās" pārvaldītās Veselības ministrijas dati, un ANO brīdinājusi par tur pieaugošajiem bada draudiem.
