Īsumā
- Trimdas žurnāliste Masiha Alinedžada aizsāk cīņu par sieviešu tiesībām Irānā
- Plašās demonstrācijas Irānā 2017. gadā dod sparu protestiem pret obligātā hidžāba nēsāšanu publiskās vietās
- 40 gadus hidžāba nēsāšana Irānā nostiprināta likumā
- Tikumības policija un sabiedrības novērošanas programma "Zirneklis 2", kas monitorē un kontrolē sieviešu pakļaušanos uzspiestajām normām
- Puse no sabiedrības atbalsta obligātā hidžāba atcelšanu
Trimdas žurnāliste Masiha Alinedžada aizsāk cīņu par sieviešu tiesībām Irānā
2014. gadā žurnāliste Masiha Alinedžada, kas savas pilsoniskās aktivitātes dēļ izraidīta no Irānas, sociālajos tīklos dalījās ar foto, kurā tā redzama publiskā vietā bez galvassegas. Pāris mēnešus vēlāk, to atkārtojot ar līdzīgu foto, kas jau uzņemts Irānā, tā aizsāka kustību "My Stealthy Freedom", kas nu ir iespaidojusi vairākus simtus tūkstošus sieviešu Irānā cīnīties par savām tiesībām. Kustība aicina sievietes Irānā uzņemt fotogrāfijas ar sevi publiskās vietās bez obligātās galvassegas un ievietot fotogrāfijas interneta vietnē.
Kustības rezultātā radās kampaņa "White Wednesday" (tulk. "Baltā trešdiena"), kurā gan vīrieši, gan sievietes uzņēma fotogrāfijas ar baltu galvassegu, kā protestu uzspiestajiem ģērbšanās nosacījumiem valstī.
Kā pati aktīviste Alinedžada izteikusies savos sociālajos tīklos kampaņas uzsākšanas dienā,
"šī kampaņa ir adresēta sievietēm, kas labprātīgi nēsā savu galvassegu un kuras tajā pašā laikā ir pret to obligātu uzspiešanu.
Daudzas sievietes šādu piespiedu hidžāba nēsāšanu uzskata par apvainojumu. Uzņemot video ar sevi, nēsājot baltu galvassegu, viņas parāda savu neapmierinātību ar savu tiesību apspiešanu."
Pati Alinedžada ir dzimusi Irānā un uzaugusi konservatīvā ģimenē, kas publiski meitas darbību neatbalsta. Šobrīd Alinedžada dzīvo trimdā Bruklinā, no kurienes tā turpina vadīt aizsākto kustību, cīnoties par irāniešu tiesībām un piesaistot tam arī starptautisku uzmanību.
Obligātā hidžāba aizsākumi
Striktie galvassegas nēsāšanas ierobežojumi visām sievietēm Irānā tika noteikti 1983. gadā - pāris gadus vēlāk pēc 1979. gada Irānas revolūcijas, kuras rezultātā Ruholla Homeinī pārņēma varu un nodibināja teokrātisku islāma republiku.
Revolūcijas laikā sieviešu galvassegas publiska nēsāšana bija kļuvusi par simbolu protestam un solidaritātei pret valdošo monarhiju. Savukārt Irānas un Irākas kara laikā hidžāba nēsāšana Irānā kļuva obligāta visām sievietēm, neatkarīgi no to reliģiskajiem uzskatiem. Gandrīz 40 gadus vēlāk no brīvprātīgā revolūcijas simbola hidžābs Irānā ir kļuvis par sabiedrības un it īpaši sieviešu tiesību apspiešanas simbolu.
Kopš stājies spēkā šis likums, par nepakļaušanos un atsacīšanos publiskās vietās nēsāt hidžābu sievietes ir tikušas sodītas un pat ieslodzītas.
[Video: Likums Irānā atļauj brīdināt sievietes par matu nepiesegšanu]
Irānas iedzīvotāju darbības un iespējamos pārkāpumus regulāri monitorē īpaša sabiedrības novērošanas programma, kas uzrauga savu pilsoņu aktivitātes sociālajos tīklos, īpaši "Facebook".
2016. gadā šī programma ar nosaukumu "Zirneklis 2" tika vērsta pret Irāniešu modelēm, kuras savos sociālajos tīklos parādījušās bez galvassegām. Vairākas modeles operācijas rezultātā tika arestētas un apsūdzētas prostitūcijā un korupcijas izplatīšanā.
Iranian Model, Elham Arab, answering to Tehran attorney for posting her pictures without scarf on Instagram pic.twitter.com/y1CSM4FrYQ
— Potkin Azarmehr (@potkazar) May 16, 2016
[Attēlā: Irāniešu modele Elhama Araba atbild Teherānas advokāta priekšā par foto publicēšanu, kurā tā redzama bez hidžāba. Avots: Potkin Azarmehr konts sociālajā tīklā Twitter.com]
2018. gada sākumā Teherānas policijas iestādes paziņoja, ka sods par nepakļaušanos islāma ģērbšanās noteikumiem tiek mīkstināts un pilsoņus sodīt ar arestu vairs nevar. Tā vietā,
sievietēm, kas "nejauši" novilkušas galvassegu - obligāti jāapmeklē islāma izglītības kursi.
Lai gan to varētu uzskatīt par sasniegumu cīņā pret obligātajiem hidžābiem, tomēr sieviešu tiesību aktīviste Alinedžada ir piesardzīga, norādot, ka nav tādu gadījumu, kad sievietes "nejauši" noņemtu hidžābu. Arī tajā pašā dienā kāda cita aktīviste, kas piedalījusies kampaņā #WhiteWednesdays, ir tikusi arestēta.
Irānā pilsoņus uzrauga tā sauktā "tikumības policija". 2018. gada aprīlī internetā parādījās kāds aculiecinieka filmēts video, kurā bija redzama "tikumības policijas" vardarbīga izturēšanās pret kādu Irānas iedzīvotāju, kas, atrodoties publiskā vietā, nebija pienācīgi uzlikusi savu galvassegu. Video materiāls, kuru publicēja aktīviste Alinedžada, ātri kļuva populārs, izraisot plašu rezonansi Irānas sabiedrībā, kas nogurusi no ilgās apspiestības.
Reaģējot uz vardarbīgo video, vairākus mēnešus vēlāk visā Irānā aizsākās jauni protesti, kuru laikā sievietes, uzkāpjot uz paaugstinājumiem, novilka savas galvassegas un, uzspraužot tās uz mietiem, māja ar tām. Par piedalīšanos protestos Irānas galvaspilsētā tika arestētas 29 sievietes.
Solidaritāte cīņā par cilvēktiesībām
2017. gada nogalē notikušais protestu vilnis aizsācis Irānā reti pieredzētu kustību, kas licis daļai Irānas sabiedrības mobilizēties cīņā par personisko brīvību. Lai gan sievietes pret pašreizējo stāvokli protestējušas gandrīz kopš likuma pieņemšanas, tieši šobrīd diskusija par obligātā hidžāba atcelšanu ir viskarstākā.
[Video: Divas sievietes piedalās akcijā "My Stealthy Freedom"]
Tikai pāris dienas pēc paziņojuma par protesta akcijas dalībnieču aizturēšanu, Irānas prezidenta birojs publicēja 2014. gadā veikto pētījumu, kas apliecina, ka 49.8% Irānas iedzīvotāju, gan sievietes, gan vīrieši, uzskata galvassegas nēsāšanu par privātu izvēli un atbalsta valdības neiejaukšanos šajā izvēlē. Savdabīgais brīdis, kurā Irānas prezidents Hasans Rūhānī ir izvēlējies publicēt pētījumu, liecina par prezidenta centieniem izaicināt valsts varu diskusijā par līdzšinējās, dziļi simboliskās prakses pārskatīšanu.
Hidžāba nēsāšanas likumi attiecas arī uz Irānas teritorijā esošajiem tūristiem un viesiem. 2016. gadā, franču aviokompānijai AirFrance atsākot tiešos reisus uz Teherānu, sieviešu apkalpes locekles atteicās pakļauties likumam par obligāto galvassegu nēsāšanu nolaižoties galvaspilsētā. Franču arodbiedrība norādīja, ka šāds uzstādījums ir sieviešu tiesību pārkāpums.
Kustības "My Stealthy Freedom" iniciatore Alinedžada aicinājusi arī ārvalstu tūristes, kas apmeklē Irānu, uzņemt foto ar atsegtiem matiem, tādējādi parādot, ka hidžāba aizliegums ietekmē ne vien pašas pilsones, bet arī sievietes no citām valstīm.
Turpinoties protestiem, turpinās arī aktīvistu ieslodzīšana. Kāds Irānas pilsonis, Farhads Meisami, kurš ieslodzīts par nozīmītes ar uzrakstu "Esmu pret obligāto hidžābu" nēsāšanu, pieteicis badastreiku. Vēl kāda ieslodzītā aktīviste atsacījusies no pārtikas, protestējot pret spiediena izdarīšanu uz tās ģimeni un draugiem.
[Video: Kāda sieviete konservatīvās Irānas pilsētas Mashadas ielās]
Iestāšanās pret obligāto hidžāba nēsāšanu nav tikai protests pret uzspiestu apģērba kodu, bet gan pret valsts varas un sabiedrības attieksmi pret sievietēm, to tiesībām un iesakņojušos diskrimināciju. Kā kādā intervijā to raksturo pati Alinedžada, "tas ir par sievietes vērtību un viņas cieņu. Ja sieviete nedrīkst izlemt kā ģērbties, kā viņa var būt atbildīga? Irānas likums nosaka, ka sieviete nevar iegūt darbu vai izceļot no valsts bez īpašas vīra atļaujas.
Mūsu cīņa pret obligāto hidžābu ir tikai pirmais solis. Ja mēs uzvarēsim šo cīņu, pārējais nāks viegli."
