Amatpersona: Ukrainai pirms šīs ziemas jāpārrauj Krievijas sauszemes koridors uz Krimu

Ukrainas aizsardzības spēkiem vēl pirms šīs ziemas jāpaspēj pārraut militāri nozīmīgo Krievijas sauszemes koridoru uz okupēto Krimas pussalu, tā medijiem paudis valsts Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direkcijas vadītājs Kirils Budanovs. 

Ukrainā šonakt atkal skan gaisa trauksme, jo tiek ziņots par dronu un raķešu palaišanu uz Ukrainas centrālo un rietumu daļu. Pašlaik gaidām ziņas par to, vai un kur šie droni un raķetes ir vai nav sasniegušas mērķi.

Bet vairākkārt izskanējis, ka viens no Ukrainas uzbrukuma mērķiem ir panākt sauszemes koridora pārraušanu uz Krimu, proti, nogriezt Krievijas armijas apgādes pa sauszemi Krimai. 

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direkcijas vadītājs Kirils Budanovs intervijā izdevumam "The Economist" sacīja, ka aizsardzības spēki varētu paspēt pārraut Krievijas sauszemes koridoru ar okupēto Krimu pirms ziemas iestāšanās. 

Par panākumiem frontē runājot, pēdējo dienu laikā ir bijušas vairākas pozitīvas ziņas no Bahmutas virziena. Proti, piektdien tika ziņots, ka ir atbrīvots Doneckas apgabala Andrijivkas ciems, no kura pāri palikušas vien drupas. Savukārt svētdien tika ziņots, ka Ukrainas Bruņotie spēki atbrīvojuši Kļiščijivkas ciemu pie Bahmutas. Gan Andrijivka, gan Kļiščijivka atrodas dažus kilometrus uz dienvidiem no Bahmutas. 

Armijas pārstāvji norāda, ka līdz ar šī vietas atbrīvošanu ir izveidots placdarms, kas ļaus attīstīt tālākas uzbrukuma darbības. Un pirmkārt šī flanga atsegšana ļaušot Ukrainas armijai nākotnē ērtāk pārvietoties dziļāk ienaidnieka ieņemtajā teritorijā un ļaus veikt precīzākus un dziļākus triecienus, izmantojot dažādas artilērijas sistēmas un bezpilota lidaparātus. 

Runa esot arī par loģistiku, proti, tiek arvien vairāk samazinātas iespējas Krievijai apgādāt spēkus Bahmutā. Vēl gan turpinās cīņas par dzelzceļu, kas ir būtisks elements Krievijas armijas apgādē. 

Līdzšinējā Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara sacīja, ka, kaut arī ciems atbrīvots,  ienaidnieks joprojām cenšas atgūt zaudētās pozīcijas.

Kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas spēki atbrīvojuši 300 kvadrātkilometrus teritorijas, vēsta Ukrainas amatpersonas.

Brīvdienās daudz tika runāts arī par Čečenijas līdera Ramzana Kadirova veselības stāvokli. Kijiva piektdien paziņoja, ka Kadirovs ir ļoti smagā stāvoklī. Kadirovs ir ārstējies Berlīnē, un baumas par viņa veselības stāvokļa pasliktināšanos izskan jau kopš gada sākuma. Tiesa, "Telegram" kanālā svētdien tika publiskoti divi video, kuros Kadirovs redzams pastaigājamies lietainā laikā. Viņš smaida, bet seja izskatās pietūkusi. Otrajā video Kadirovs iesaka visiem nodarboties ar sportu. Taču nav iespējams uzreiz noskaidrot, kad video uzņemti. 

ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi savā ziņojumā raksta, ka baumas par Kadirova veselības stāvokli ietekmē Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas stabilitāti Čečenijā. 

Tikmēr Ukrainas vēstniece Meksikā Oksana Dramarecka brīvdienās nosodījusi Meksikas prezidentu Andresu Manuelu Lopezu Obradoru. Sestdien Meksikā notika Meksikas Neatkarības dienas parāde un tajā piedalījās arī Krievijas karavīri. Parādē bez Krievijas kontingenta piedalījās 19 citu valstu delegācijas, kuras Nacionālās aizsardzības ministrija nodēvēja par "draugiem". 

Vēstniece lietotnē "X" uzdevusi prezidentam jautājumu par to, cik gan konsekventa ir Meksikas neitralitātes politika un šīs valsts nosodījums Krievijas agresijai pret Ukrainu? Ukrainas centieni pārliecināt tā dēvētās globālo dienvidu valstis Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā par atbalstu Ukrainai un Krievijas nosodīšanu joprojām turpinās. Šos diplomātiskos centienus šonedēļ turpinās īstenot Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš, kā tiek ziņots, plāno doties uz ANO Ģenerālo asambleju un uzrunāt valstu līderus, kā arī divpusēji tikties ar vairāku valstu līderiem.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti