Rietumvalstu nespēja laicīgi un nepieciešamajā daudzumā nosūtīt ieročus Kijivai palīdz Putinam. Ukraina arvien skaļāk brīdina – tai nepietiek raķešu un ieroču, lai aizstāvētu savas pilsētas.
"Ja Ukraina kritīs, tad globālā drošības sistēma tiks iznīcināta un visai pasaulei būs jāatrod un jāmeklē jauna drošības sistēma. Vai arī būs daudz jaunu konfliktu, daudz šādu karu. Galu galā tas var novest pie Trešā pasaules kara," sacīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.
Ceturtdien Itālijā pulcējas G7 valstu ārlietu ministri – galvenie temati darba kārtībā ir situācija Tuvajos Austrumos, kā arī karš Ukrainā.
Izskanējis, ka G7 valstis neplāno atcelt Krievijas aktīvu iesaldēšanu, līdz Ukrainai nebūs kompensēti zaudējumi. Taču liela uzmanība pievērsta arī ilgi gaidītajam ASV Pārstāvju palātas balsojumam.
"Mēs tiekamies uz postoša uzbrukuma fona. Vakar redzējām trīs Krievijas raķetes, kuru mērķis bija Černihiva – liela pilsēta netālu no Kijivas. 18 bojāgājušie, 78 ievainoti. Un traģēdija ir tāda, ka šāda veida uzbrukumi Ukrainā notiek gandrīz katru dienu. Tāda ir realitāte, kurā mēs dzīvojam," pauda Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Viņš uzsvēra – vienīgais jautājums viņa darba kārtībā šajā G7 sanāksmē ir pretgaisa aizsardzība.
Pārstāvju palātas spīkera Maika Džonsona sagatavotajā likumprojektā par papildu finansējumu Ukrainai ierosināts piešķirt 61 miljardu ASV dolāru, kā arī pēc iespējas ātrāk piegādāt Ukrainai tālas darbības rādiusa ATACMS raķetes.
"Mums šo naudu vajadzēja vakar. Ne rīt, ne šodien, bet vakar. Šis atbalsts, militārais atbalsts mums bija vajadzīgs vakar, jo situācija frontes līnijā ir pietiekami smaga," norādīja Šmihaļs.
Arī Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni, uzrunājot klātesošos ministrus, uzsvēra vajadzību turpināt palīdzēt Ukrainai, tā kā tas nozīmētu tiekšanos uz miera sarunām.
Ja Ukraina zaudēs, Putins nekad nepiedalīsies miera sarunās, teica itāļu diplomāts.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sarunā ar žurnālistiem uzsvēra, ka Ukrainai steidzami ir nepieciešamas gaisa aizsardzības sistēmas.
"Tas ir steidzami, jo katra diena ar kavēšanos izraisa vairāk nāves un vairāk postījumu Ukrainā. Mums viņiem vajadzēja dot [palīdzību] agrāk. Tāpēc ir steidzama vajadzība dot tagad, rīt un aizparīt. Jo ātrāk, jo labāk. Kavēšanās ar gaisa aizsardzības sistēmu piegādi nozīmē, ka vairāk Krievijas raķešu sasniegs mērķus Ukrainā. Kavēšanās ar munīcijas piegādi nozīmē, ka Krievija varēs vairāk veikt spiedienu gar frontes līniju," teica Stoltenbergs.
Brīdinājumi par situāciju frontē izskan arī Briselē – tur noris Eiropadomes ārkārtas sanāksmes otrā diena. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņoja, ka ieroču piegāde Ukrainai ir dienu un nedēļu, nevis mēnešu jautājums. Tāpat viņš norādīja – ir svarīgi pildīt dotos solījumus. Bažas par smago situāciju Ukrainā pauda arī Igaunijas valdības vadītāja.
"Protams, situācija ir ļoti, ļoti smaga. Mums ir jāsūta viņiem tas, ko viņi lūdz, proti, munīcija un pretgaisa aizsardzība. (..) Mēs vienkārši nevaram atļauties, ka Ukraina zaudē karu, pretējā gadījumā drošības situācija visā Eiropā būs nopietni apdraudēta," sacīja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.
Nīderlandes premjerministrs Marks Rute tikmēr piedāvājis no sabiedrotajiem iegādāties pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", lai tās pēc tam nodotu Ukrainai.
"NATO valstīs varētu būt krājumi, un mēs gribam saprast – varbūt uzglabājam pārāk lielas rezerves un vai nevajadzētu prioritāti nedaudz vairāk pārcelt uz Ukrainas aizsardzību," pauda Rute.
Kā rakstīja izdevums "Politico" – runa nav tikai par munīciju. Rietumu kavēšanās ar palīdzības piegādēm nozīmē, ka var aptrūkties arī cīņasspara. Tāpat tas ir arī jautājums par daudzkārt izskanējušajiem solījumiem Ukrainu atbalstīt, cik vien ilgi vajadzēs.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet 2022. gada rudenī Ukrainai sekmīga pretuzbrukuma rezultātā izdevās padzīt okupācijas spēkus no Harkivas apgabala un Hersonas pilsētas. 2023. gada vasarā Ukraina sāka jaunu pretuzbrukumu, taču tas nebija sekmīgs.
Savukārt 2024. gadā ieroču trūkuma dēļ Ukrainai pārsvarā nākas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, lai gan Ukrainas vadība uzsver, ka nav atteikusies no mērķa par okupācijas spēku padzīšanu no visas Ukrainas teritorijas.
