Kremļa saimnieks jau oktobra sākumā pavēstīja, ka Maskava varētu atsaukt savu dalību līgumā par kodolizmēģinājumu aizliegumu.
Kas ir Līgums par visaptverošu kodolizmēģinājumu aizliegumu?
Līgums par visaptverošu kodolizmēģinājumu aizliegumu (CTBT) tika izstrādāts 1996. gadā un aizliedz veikt jebkādu kodolieroču izmēģinājuma sprādzienus vai jebkādus citus kodolsprādzienus.
Līguma preambulā minēts, ka tā mērķis ir pakāpeniski samazināt un beigās arī izbeigt kodolieroču izmantošanu visā pasaulē.
"Ierobežojot kodolieroču attīstību un to uzlabošanu, pārtraucot jaunu, progresīvu kodolieroču izstrādi, tas ir efektīvs solis kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas jomā visos tā aspektos," rakstīts līgumā.
Līgumu par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu ir parakstījušas 187 valstis, bet ratificējušas – 178.
Pasaulē ir deviņas valstis, kurām ir kodolieroči – tās ir ASV, Krievija, Apvienotā Karaliste, Francija, Ķīna, Izraēla, Indija, Pakistāna un Ziemeļkoreja.
To ir parakstījušas un ratificējušas Lielbritānija, Francija un Krievija. Savukārt ASV, Izraēla un Ķīna līgumu ir parakstījušas, bet nav ratificējušas.
Līgumu ne parakstījušas, ne arī apstiprinājušas valsts augstākajā varas institūcijā nav Indija, Pakistāna un Ziemeļkoreja.
Juridiski līgums nav stājies spēkā. Lai tas notiktu, tas jāparaksta un jāratificē kopā 44 valstīm – deviņām iepriekš minētajām, kurām ir kodolieroči, kā arī 35, kurām ir kodolenerģijas un pētniecības reaktori.
Taču praksē līgums ir ‘de facto’ noteicis kodolizmēģinājumu aizliegumu. Kopš deviņdesmitajiem gadiem neviena valsts, izņemot Ziemeļkoreju, nav veikusi kodolizmēģinājumus.
Ko nozīmē Krievijas izstāšanās no starptautiskā līguma?
Šāda likumprojekta virzība ir tikai daļa no Krievijas paziņojumu kopuma, kas kopš valsts pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir palielinājis kodoldraudu spriedzi ar Rietumiem.
Jau pērn augustā Maskava paziņoja, ka aptur ASV veiktās pārbaudes savos militārajos objektos, kas iepriekš tika veiktas saskaņā ar Jauno stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu jeb "START".
Pēc tam Kremlis uz nenoteiktu laiku arī atlika sarunas "Jaunā START" ietvaros, kurām bija jāsākas 29. novembrī Kairā.
"Jaunais START" bija pēdējais Maskavas un ASV noslēgtais kodolieroču kontroles līgums.
Putins šogad arī paziņoja par Krievijas taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā, kas ir Krievijas sabiedrotā un robežojas ar Ukrainu.
Ko Krievijas izstāšanās no CTBT varētu nozīmēt nākotnē?
Tā kā Krievijas konvencionālie spēki karā saskārušies ar ievērojamām grūtībām, Kremļa saimnieks vairākkārt pieminējis iespējamu kodolieroču izmantošanu.
Krievija arī vairākkārt devusi mājienus, ka strādā pie nākamās paaudzes ieroču, piemēram, spārnoto raķešu "Burevestnik" un starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" izstrādes, lai tā atturētu un iebiedētu Rietumus no palīdzības sniegšanas Ukrainai.
Vienlaikus Krievija ir sacījusi, ka kodolizmēģinājumus neplāno veikt, ja vien to nedarīs ASV.
Lai gan ārvalstu medijos izskanējuši pieņēmumi, ka Krievija kodolieročus varētu pielietot gadījumā, ja tās spēki Ukrainā ciestu neveiksmi, Putins vairākkārt norādījis, ka to izmantošana pieļaujama tikai gadījumā, ja tiktu "apdraudēts Krievijas valstiskums".
Arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens iepriekš norādījis, ka ASV rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par Krievijas gatavību karadarbībā Ukrainā izmantot kodolieročus.
Pēdējoreiz kodolizmēģinājums tagadējā Krievijas teritorijā notika Padomju Savienībā 1990. gadā, vien īsu brīdi pirms tās sabrukuma.
Likumprojekts par Krievijas izstāšanos no Līguma par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu trešdien tiks izskatīts otrajā lasījumā, bet trešajā un galīgajā – ceturtdien. Pēcāk tas vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātai, un tad to parakstīs valsts prezidents Vladimirs Putins.
