Lielbritānijā aizturētais izlūks bija cieši saistīts ar Lielbritānijā valdošās Konservatīvās partijas deputātiem un strādājis starptautiskās politikas jomā, tostarp pie attiecību stiprinašanas ar Pekinu.
Iepriekš ASV armija šī gada sākumā virs Atlantijas okeāna notrieca Ķīnas balonu, kas Vašingtonas ieskatā bija paredzēts spiegošanai.
Šie notikumi tikai pastiprinājuši bažas, ka Pekina arvien paplašina informācijas vākšanu rietumvalstīs, secina AFP. Turklāt milzīgā Āzijas valsts savu mērķu sasniegšanai izmanto arvien izsmalcinātākus veidus.
Ķīna iespaidīgi attīsta kiberspējas
2022. gadā ASV brīdināja, ka Ķīna rada visplašākos, aktīvākos un pastāvīgākos kiberspiegošanas draudus ASV valdībai un privātajam sektoram.
Ķīna ir kļuvusi prasmīga uzlauzt tās konkurējošo valstu digitālās sistēmas, lai iegūtu slepenu informāciju par tirdzniecību, liecina pētnieku un Rietumu izlūkdienestu sniegtā informācija.
Ķīna algo hakerus, kas uzlauž "Microsoft" e-pasta sistēmas, tādējādi valsts drošības aģentus apgādājot ar sensitīvu informāciju, jau 2021. gadā pavēstīja ASV, NATO un citi sabiedrotie. Ķīnas spiegi ir uzlauzuši arī ASV Enerģētikas departamentu, ar telekomunikācijām un komunālo pakalpojumu sniegšanu saistītus uzņēmumus, kā arī universitāšu datubāzes, liecina ASV valdības paziņojumi un līdz šim medijos publicētā informācija.
Tiesa, arī ASV izspiego Ķīnu, izmantojot novērošanas un pārtveršanas metodes, kā arī plašu informatoru tīklu.
Tehnoloģiju izmantošana, lai piekļūtu sensitīvai informācijai
Tehnoloģiju nozarē pastāv bažas, ka ar Ķīnu saistītajiem uzņēmumiem ir pienākums dalīties ar valsti sev pieejamā informācijā.
2019. gadā ASV Tieslietu ministrija Ķīnas tehnoloģiju gigantu "Huawei" apsūdzēja tehnoloģiju zādzībā, Irānai noteikto sankciju apiešanā un citastarp – arī sazvērestībā, lai nozagtu ASV tirdzniecības noslēpumus.
Tāpat Vašingtona aizliedza šī uzņēmuma radītās programmatūras vai iekārtas izmantot valsts pārvaldē un bažās par spiegošanu stingri mudināja no tām izvairīties arī privātajā sektorā. "Huawei" tolaik izvirzītās apsūdzības noliedza.
Līdzīgas bažas ASV rada arī populārā izklaides platforma "TikTok", ko izstrādājis Ķīnas uzņēmums "ByteDance". Rietumos par tās drošumu izvērsušās plašas debates, daļā valstu likumdevēji mudina to aizliegt.
Rūpnieciskā un militārā spiegošana
Pekina spiegošanā izmanto arī savas valsts pilsoņus, kas dzīvo ārvalstīs, liecina ekspertu, ASV amatpersonu un mediju sniegtās ziņas.
Viens no skaļākajiem gadījumiem bija Dzji Čaoczjuņa lieta. 31 gadu vecais inženieris Ķīnas Valsts drošības ministrijas uzdevumā centās piekļūt informācijai par amerikāņu aviācijas un satelītu tehnoloģijām. Čaoczjuņš arī bija pieteicies ASV pilsonības saņemšanai, kas viņa iespējas spiegot padarītu vēl plašākas.
Tāpat vīrietis tika apsūdzēts par mēģinājumu savervēt astoņus Ķīnā vai Taivānā dzimušus ASV pilsoņus. Septiņi no tiem tobrīd strādāja uzņēmumos, kas tostarp apkalpoja arī Pentagonu.
Par šiem noziegumiem Čaoczjuņam tika piespriesti astoņi gadi cietumā.
Pērn ASV tiesa piesprieda arī kādam citam, Beļģijā aizturētajam Ķīnas izlūkam Sjui Jaņdzjuņam 20 gadus cietumā par tehnoloģiju zādzību no ASV un Francijas aviācijas un kosmosa uzņēmumiem.
Viņš tika atzīts par galveno vainīgo mēģinājumā nozagt komercnoslēpumus no viena no pasaulē vadošajiem lidmašīnu dzinēju ražotājiem "GE Aviation", kā arī "Safran Group" – Francijas starptautiskā uzņēmuma, kas darbojas kosmosa un aizsardzības jomā.
2020. gadā ASV tika apcietināts arī militārās un komerciālās elektronikas ražotājuzņēmuma "Raytheon" inženieris Vejs Sans. ASV pilsonību ieguvušais Ķīnas spiegs tika apsūdzēts par slepenas amerikāņu raķešu sistēmas nodošanu Ķīnas amatpersonām, Pekinā ievedot "Raytheon" piederošu klēpjdatoru.
Spiegi pietuvinās valstu politiskajai elitei
Tiek uzskatīts, ka Ķīnas izlūki ir mēģinājuši savervēt arī cilvēkus Lielbritānijas un ASV politikas, sabiedrības un biznesa elitē.
Vēl 2020.gadā ASV tīmekļa ziņu vietnes "Axios" veiktajā pētījumā tika noskaidrots, ka kāda Ķīnas studente, kas mācījies Kalifornijas Universitātē, Pekinas galvenās civilās spiegu aģentūras aizgādībā esot nodibinājusi sakarus ar vairākiem ASV politiķiem.
Medijs arī apgalvoja, ka ķīniešu studente Fana Fana no 2011. līdz 2015. gadam izmantoja kampaņu finansējumu, veidoja draudzīgas un dažkārt pat seksuālas attiecības, lai piekļūtu politiķiem, kuru popularitāte un ietekme tolaik tikai auga.
Vēl viens paņēmiens, ko izmanto Ķīnas operatīvie darbinieki, ir pievilināt augsta ranga Rietumu amatpersonas ar šķietami slepenu informāciju par Ķīnu, norādījuši pētnieki.
"Šādas rīcības mērķis ir maldināt pasaules līderus par (Pekinas) ambīcijām un likt viņiem noticēt, ka Ķīna uzplauks miermīlīgi – varbūt pat demokrātiski," tā grāmatā "Spiegi un meli: kā Ķīnas lielākās slepenās operācijas apmānīja pasauli" rakstīja tās autors Alekss Joske.
Nelegālie policijas iecirkņi ārvalstīs
Ziņu aģentūra AFP arī pieminējusi Ķīnas slepenos policijas iecirkņus ārvalstīs. Ķīna kopumā apsūdzēta par vismaz 100 slepenu iecirkņu izveidošanu visā pasaulē vairāk nekā 50 valstīs, lai uzraudzītu un vajātu disidentus.
Pekina ir arī izdarījusi spiedienu uz ārvalstīs mītošajām ķīniešu kopienām un mediju organizācijām, lai tās atbalstītu Ķīnas politiku attiecībā uz Taivānu un apklusinātu kritiku par represijām Honkongā un Siņdzjanā.
