Ukrainas atjaunošanas vicepremjers Oleksandrs Kubrakovs informēja, ka konteineru kuģis "Joseph Schulte", kas kuģo zem Honkongas karoga, atstājis Odesas ostu un devies ceļā pa pagaidu koridoru, kas civilajiem kuģiem noteikts no Melnās jūras ostām un uz tām.

Kuģis Odesā atradās kopš Krievijas iebrukuma sākuma, un uz tā atrodas konteineri  un pārtika. Koridoru, pirmkārt, izmantos to kuģu evakuācijai, kas Krievijas iebrukuma brīdī atradās Čornomorskas, Odesas un Pivdennijas ostās. Pagaidu maršruti sāka darboties no 8. augusta, un Ukraina to izveidi rosināja aicinājumā Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai. Tās padome atzina Ukrainas starptautiskās tiesības uz bezmaksas komerciālo kuģošanu, kā arī aicināja Krieviju pārtraukt jebkādus draudus un ievērot starptautiskās konvencijas. 

Tomēr kuģniecība reģionā ir bīstama, jo Krievija turpina uzbrukumus infrastruktūrai, un pēdējā laikā veikusi triecienus gan pa Odesas, gan Donavas ostām. Tajās iznīcināti arī lieli graudu krājumi.

Krievija pēc izstāšanās no labības vienošanās brīdināja Ukrainu par to, ka tā turpmāk kuģus uzskatīs par mērķiem. Savukārt Ukraina atbildēja, ka negrasās pārtraukt kuģošanu Melnajā jūrā.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.