Abu mediju veiktajā pētījumā ne tikai apkopots iespējamais patiesais Krievijas bojāgājušo karavīru skaits, bet arī identitātes. Saskaņā ar iegūtajiem datiem, otrajā kara gadā gājuši bojā vairāk nekā 27 300 identificētu Krievijas karavīru, kas liecina par to, ka teritoriālie ieguvumi Kremlim maksājuši augstu cenu.
Maskava komentārus sniegt atteicās.
BBC arī skaidroja, ka Krievija aizvien izmanto tā dēvēto "gaļasmašīnas" taktiku jeb viļņveidīgi sūta uz Ukrainu karavīrus, lai tā mēģinātu novājināt Ukrainas spēkus un atklātu to pozīcijas artilērijas vienībām.
Vislielākie zaudējumi esot radušies cīņā par Vuhledaras pilsētu. Kā iepriekš bija secinājis Kara izpētes institūts (ISW), Krievija tur izmantojusi neefektīvus frontālos kājnieku uzbrukumus.
"Sarežģīts reljefs, kaujasspēka trūkums un nespēja pārsteigt Ukrainas spēkus noveda pie nelieliem ieguvumiem un lieliem zaudējumiem kaujās", teikts ziņojumā.
Vēl viens būtisks bojāgājušo skaita pieaugums esot bijis 2023. gada pavasarī, kad notika kaujas par Bahmutu un algotņu grupējums "Vagner" vēl palīdzēja Krievijas spēkiem. Tolaik "vāgneriešu" līderis Jevgeņijs Prigožins jau ziņoja, ka grupas zaudējumi ir lieli – aptuveni 22 tūkstoši cilvēku.
Prigožins arī sāka skaļi kritizēt Kremli – viņš gānīja Krievijas militāro vadību par slikti apmācītiem karavīriem. Tāpat "Vagner" līderis sociālajos tīklos publicēja video, kurā bija redzams pie nogalināto algotņu līķiem un rupji lamāja Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu, vainojot viņus "Vagner" dzīvā spēka zaudējumos.
Viņš arī paziņoja, ka sāks atvilkt savas vienības no Bahmutas, atzina, ka grupējums cieš lielus zaudējumus un šo cīņu nosauca par došanos bezjēdzīgā nāvē.
Kopējais identificēto bojāgājušo Krievijas karavīru skaits – vairāk nekā 50 tūkstoši – ir astoņas reizes lielāks nekā vienīgais oficiāli publiski atzītais mirušo skaits, ko Maskava jebkad publicējusi 2022. gada septembrī.
Taču arī medija aplēstais identificēto bojāgājušo skaits ir ievērojami mazāks nekā tas, par ko jau iepriekš vēstījuši mediji. Arī BBC uzsvēra, ka faktiskais bojāgājušo skaits, visticamāk, ir lielāks, turklāt analīzē nav iekļauti bojāgājušie Krievijas okupētajās teritorijās Doneckā un Luhanskā.
Iepriekš laikraksts "New York Times", atsaucoties uz ASV amatpersonu teikto, bija aplēsis, ka Ukrainas militārie zaudējumi ir 70 000 bojāgājušo un 100 000–120 000 ievainoto. Tikmēr Krievijas pusē, kā lēš ASV amatpersonas, uz to laiku bijuši 120 000 bojāgājušo un no 170 000 līdz 180 000 ievainoto.
Apvienotās Karalistes bruņoto spēku ministrs Džeimss Hīpijs norādījis, ka Krievijas zaudējumi ir vairāk nekā 350 000 bojāgājušo un ievainoto.
Brīvprātīgie, kas sadarbojas ar BBC un "Mediazona", arī secinājuši, ka Krievijā ievērojami palielinās kapsētas. Kopš kara sākuma jaunas un plašas apbedījumu teritorijas parādījušās 70 kapsētās visā Krievijā.
Piemēram, Bogorodskojes kapsētā Rjazaņā pat izveidota pavisam jauna apbedījumu daļa.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet 2022. gada rudenī Ukrainai sekmīga pretuzbrukuma rezultātā izdevās padzīt okupācijas spēkus no Harkivas apgabala un Hersonas pilsētas. 2023. gada vasarā Ukraina sāka jaunu pretuzbrukumu, taču tas nebija sekmīgs.
Savukārt 2024. gadā ieroču trūkuma dēļ Ukrainai pārsvarā nākas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, lai gan Ukrainas vadība uzsver, ka nav atteikusies no mērķa par okupācijas spēku padzīšanu no visas Ukrainas teritorijas.
