Šolcs uz Ķīnu devās sestdien, bet šodien Pekinā gaidāmas viņa sarunas ar Sji. Kanclers, komentējot vizīti, pirmdien Šanhajā solīja tikšanās laikā akcentēt to, ka Krievija izvērsusi iekarošanas karu pret Ukrainu un neviens nedrīkst sniegt atbalstu agresoram. Tāpēc Vācija aicina visus ievērot noteiktās sankcijas un nepiegādāt Maskavai ieročus. Tas attiecoties arī uz tā dēvētajām divējādā pielietojuma precēm, ko var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem.
Pekinas nostāja šajā jautājumā ir ļoti svarīga, jo ir aizdomas, ka tā palīdz Krievijai īstenot lielāko armijas paplašināšanu kopš Padomju Savienības laikiem.
Piektdien ietekmīgas anonīmas ASV amatpersonas informēja medijus, ka Ķīna palīdz vairākās jomās, tai skaitā dronu ražošanā, attīsta kosmosā bāzētas militārās spējās un eksportē ballistisko raķešu ražošanai svarīgus darbagaldus.
Krievija no Ķīnas arī saņēmusi 90% procentus raķešu, tanku un lidaparātu ražošanā izmantotās mikroelektronikas.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet 2022. gada rudenī Ukrainai sekmīga pretuzbrukuma rezultātā izdevās padzīt okupācijas spēkus no Harkivas apgabala un Hersonas pilsētas. 2023. gada vasarā Ukraina sāka jaunu pretuzbrukumu, taču tas nebija sekmīgs.
Savukārt 2024. gadā ieroču trūkuma dēļ Ukrainai pārsvarā nākas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, lai gan Ukrainas vadība uzsver, ka nav atteikusies no mērķa par okupācijas spēku padzīšanu no visas Ukrainas teritorijas.
